Veģetatīvā distonija
Uzzini visu par veģetatīvās distonijas pazīmēm, cēloņiem un ārstēšanu.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Veģetatīvā distonija ir orgāna vai orgānu sistemas traucējumi kā sirds pārsitieni, galvas reiboņi, kuņģa problēmas, kuriem nav iespējams atrast objektīvu medicīnisku izskaidrojumu.
Bieži veģetatīvā distonija atgādina sajūtas, kuras ir līdzīgas brīžos, kad cilvēks piedzīvo infarktu vai insultu. Mežonīgi ātri sāk sisties sirds, trūkst elpas, ir bezspēks rokās un kājās, svīšana, reibst galva, tirpst rokas uc. ķermeņa daļas, nāk ģībonis un paliek slikta dūša. Šo veģetatīvās distonijas simptomu kopumu parasti dēvē par panikas lēkmēm.
Panikas lēkmes
Panikas lēkmju laikā cilvēki jūt intensīvas bailes nomirt. Bailes no nomiršanas parasti pastiprina veģetatīvās distonijas simptomus un veido traumatiskas atmiņas par piedzīvoto diskomfortu.
Piedzīvojot panikas lēkmi bieži tiek izsaukta ātrā palīdzība. Atbrauc ārsti, veic asinsspiediena, elektrokardiogrāfijas mērījumus, taču objektīvas novirzes sirds darbībā netiek atklātas un cilvēka sirds fiziski ir vesela.
Cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju panikas lēkmes periodiski mēdz atkārtoties. Parasti šādos gadījumos cilvēki griežas pie ģimenes ārsta ar sūdzībām par sirds pārsitiniem. Ģimenes ārsts paklausās sirds darbību, plaušu veselumu, bet parasti pacienta bažas par sirds saslimšanu neapstiprinās.
Šādās situācijās cilvēki ar veģetatīvo distoniju var būt neizpratnē, apjukuši, jo kā tā var būt, ka viņi jūt visus šos briesmīgos fiziskos simptomus, bet ir “veseli”?
Veģetatīvā distonija un ārstu izmeklējumi
Drošības labad ģimenes ārsti parasti nosūta pacientus uz papildus medicīniskajām analīzēm. Tiek veiktas asins analīzes, pārbaudīta vairogdziedzera funkcija un veikta Holtera monitorēšana vai sirds Ehokardiogrāfija, taču veģetatīvās distonijas gadījumā novirzes no normas analīzes parasti neatrod un pacients ir vesels.
Pēc analizēm cilvēki parasti jūt vieglu atvieglojumu, taču veģetatīvās distonijas simptomi jau maģiski nepazūd. Parasti pacientiem var rasties bažas, ka analīzes var būt palaidušas garām būtiskas detaļas un iespējams, ka pie simptomu cēlonis ir neatklāta, letāla slimība.
Šādos gadījumos cilvēki parasti sāk pievērst pārlieku lielu uzmanību ķermeņa fiziskajiem simptomiem, kas tikai pastiprina veģetatīvās distonijas simptomus, kā arī, veicina pārliecību attīstību un nostiprināšanos, ka kaut kas tiešām nav kārtībā.
Veģetatīvā distonija un googlēšana
Sliktā pašsajūta un bailes nomirt no neatklātas slimības parasti dzen cilvēku izmisumā. Lai pārvarētu bailes un iegūtu drošību, cilvēki parasti sāk pārlieku izmantot Googli.
Tiek meklēti dažādu izjusto ķermena simptomu saistība ar fiziskām saslimšanām. Parasti šis pasākums nebeidzās labi, jo googlējot tu vienmēr esi viena klikšķa attālumā, lai atrastu informāciju, kura ir biedējoša.
Piemēram, ja dominējoši veģetatīvās distonijas simptomi ir sirds pārsitieni, tad cilvēks var ļoti jūtīgi reaģēt uz ziņām, rakstiem, kuri ir saistīti ar sirds trieku, mazspēju.
Googlē ir viegli atrast ziņas, kur pēkšņi jauns cilvēks mirst no sirds mazspējas. Šādas ziņas tikai veicina veģetatīvās distonijas simptomu intensitātes palielināšanos un iedzen cilvēku vēl lielākās bailēs, panikā nomirt.
Viena lieta, kas tev ir jāņem vērā:
“Kad Tu jūties slikti vai esi uztraukts, tavs prāts uztver un reāģē uz apkārtesošo informāciju pavisam savādāk nekā kad esi labi atpūties un mierīgs. “
- Matīss Kozlovskis
Psihologs
Bieži, kad cilvēks ir pāruztraukts, prātā ieslēdzās izdzīvošanas mehānismi, kas liek sensitīvi uztvert informāciju saistībā ar ponteciālajām briesmām. Mēs varam vieglāk satraukties, būt uzbudināti. Šādos gadījumos prāts ir tendēts reaģēt asi, ar lielu trauksmi, uz apkārt notiekošo. Veģetatīvās distonijas gadījumā, šī sensitīvā daļa ir saslimšana ar neatklātu vai neārstējamu slimību, kas dzen cilvēku izmisumā.
Pārsvarā Googlē atrastā informācija tiek pārvērtēta un cilvēkam jūt, ir pārliecināti, ka viņu pieredze un veģetatīvās distonijas simptomi atspoguļo kādu nopietnu slimību – sirds mazspēju, vēzi, insultu, sklerozi, limfomu vai citu briesmīgu saslimšanu.
Lasot šādu informāciju cilvēka iekšējā trauksme nevis samazinās, bet pieaug. Cilvēks vairs nespēj pārstāt domāt par konkrēto slimību. Sākas obsesīva pārņemtība ar domām par slimības simptomiem un tā bieži provicē veģetatīvās distonijas saasinājumu, panikas lēkmes.
Veģetatīvās distonijas simptomi
Biežāk
- Sirdsklauves
- Aukstas pēdas un plaukstas
- Karstuma viļņi, svīšana
- Bieža nepieciešamība iet uz tualeti urinēt
- Iekšējs nemiers, nespēja atslābināties
- Viegla aizkaitinātība
- Panikas lēkmes
- Miega traucējumi
- Satraukums, baiļu sajūta bez iemesla
- Trīcēšana, nemierīgas rokas vai kājas
- Saspringums vai sāpes muskuļos
Retāk
- Bezspēks, hronisks nogurums
- Grūtības apstādināt domas, uzmācīgas domas
- Nespēja kontrolēt vai pārstāt uztraukties
- Aizraujas elpa, smakšana
- Bailes nomirt vai sajukt prātā
Slikta dūša, klepus
- Grūtības koncentrēties, ilgstoši noturēt uzmanību
- Apetītes zudums
- Seksuāla disfunkcija
Veģetatīvās distonijas cēloņi
Veģetatīvās distonijas biežākais cēlonis ir Autonomās nervu sistēmas (ANS) disfunkcija. Autonomā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas regulē organisma neapzinātas (autonomās) funkcijas, piemēram, sirds darbību, elpošanu, asinsriti, gremošanu, svīšanu un citu orgānu sistēmas darbības funkcijas. Tā darbojas automātiski un nav pakļauta mūsu tiešai, apzinātai kontrolei.
Autonomās nervu sistēmas galvenais uzdevums ir uzturēt organisma iekšējās vides līdzsvaru, piemēram, nemainīgu asinsspiedienu, ķermeņa temperatūra, vielmaiņu. Autonomo nervu sistēmu sikāk iedala:
1. Simpatiskā nervu sistēmā, aktivizējas brīžos kad cilvēki izjūt bailes vai stresu. Aktivizējoties paātrina sirdsdarbību/elpošanu, rada muskuļu tonusu, tiek kavēta gremošana. Ķermenis tiek sagatavots cīnīties vai bēgt reakcijai.
2. Parasimpātiskā nervu sistēmā, parasti nomāc simpātisko nervu sistēmu, lai atjaunotu organisma iekšējo līdzsvaru, kad briesmas vai stress ir pārgājis. Aktivizējoties parasimpātiskajai nervu sistēmai palēlinas sirdsdarbība/elpošana, muskuļi atslābst, tiek stimulēta gremošana. Ķermenis tiek sagatavots atpūtai un organisma šūnu atjaunošanai.
Ilgostoša stresa un/vai fiziskās slodzes ietekmē simpātiskā nervu sistēma tiek pārsloga un tiek izjaukts dabisks veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars. Ķermeņa šūnas nogurst un parasimpātiskā nervu sistēma nespēj pilnvērtīgi balansēt pārslogoto simpātisko nervu sistēmu.
Šādos gadījumos parādas nepatīkami veģetatīvās distonijas simptomi – sirdsklauves, svīšana, elpošanas un gremošanas problēmas. Tās signalizē, ka ķermenim ir nepieciešama atpūta.
Veģetatīvās distonijas gadījumā ir novērojama hroniska simpātiskās nervu sistēmas pārslodze. Nervu sistēma patstāvīgi nespēj atgriezt atpakaļ dabisko veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvaru. Šo līdzsvaru var ietekmēt šādi faktori:
Ģenētika
Cilvēki var piedzimt ar ļoti jūtīgu nervu sistēmu (angliski termins “Highly Sensitive Person”). Šo cilvēku veģetatīvā nervu sistēma ir daudz jūtīgāka un pat nelielas izmaiņas dzīves ritmā var provicēt veģetatīvās distonijas simptomus.
Piemēram, cilvēks var iedzert kafiju un pusstundu vēlāk sajust nepatīkamu trauksmi, sirdsklauves un svīšanu. Pēc smagas darba nedēļas, noguruma ietekmē, var parādīties slikta pašsajūta – nemiers, roku un kāju svīšana, sirds ritma izmaiņas. Karsts laiks vasarā var radīt sirdsklauves, ģībšanas sajūtu, pārmērīgu svīšanu un trauksmes sajūtas pastriprināšanos. Nepaēstas brokastis var radīt sliktu dūšu, bezspēku, sirdsklauves, galvas reibšanu. Miega trūkums var radīt pārmērīgu uzbudinājumu – trauksmi, sirdsklauves, apetītes trūkumu, aukstas rokas un kājas, nepieciešamību bieži apmeklēt tualeti.
Cilvēki ar ļoti jūtīgu nervu sistēmu izjūt emocijas ar augstāku intensitāti. Dažkārt šī īpatnība veicina stresa nepanesamību, jo papildus intensīvajām emocijām līdzi nāk dažādi, nepatīkami veģetatīvās distonijas simptomi, kurus “vidējs” cilvēks dažkārt pie noteiktā stresora nemaz nesajūt.
Piemēram, nelielas nesaskaņas savstārpējās attiecībās ar romantisko partneri var rezultēties sirdsklauvēs, svīšanā, garstāvokļa un apetītes izmaiņās, asarās, bezmiegā, trauksmē. Bieži šie veģetatīvās distonijas simptomi liek izvairīties no stresu radošām situācijām un rada nepatīkamu apburto loku, kur cilvēks sāk apspiest un neizpaust emocijas, velmes un domas, jo paušana rada paaugstinātu fizisko un emocionālo diskomfortu.
Trauksmainā piesaiste
Piesaiste ir emocionālā saite starp zīdaini un vecāku, kas ir pamats normālai bērna emocionālai un sociālajai attīstībai. Piesaiste ir karte zīdaiņa prātā, kas palīdz zīdainim izprast un paredzēt vecāka uzvedību – pieejamību, drošību, atbalstu, emocionālo siltumu.
Zīdaiņi, kura vecāki ir pieejami, emocionāli silti un atbalstoši parasti jūtas droši savstarpējās attiecībās pieaugot. Viņi spēj bez psiholoģiskajām aizsardzībām paust emocijas, velmes un domas brīvā veidā. Savukārt, ja vecāki nav pieejami, emocionāli silti vai atbalstoši, tad zīdainis pieaugot jūtas nedrošs savstarpējās attiecībās.
Trauksmainā piesaiste ir nedrošās piesaistes veids, kurš attiecībās parasti noved cilvēku līdz distresa stāvoklim un provicē veģetatīvās distonijas simptomus. Pieaugušo vecumā, cilvēkiem ar trauksmaino piesaisti ir grūti iegūt iekšēju drošību un neatkarību savstarpējās attiecībās.
Šie cilvēki nepārtraukti uztraucas par attiecībām – baidās paust emocijas un velmes, jo varētu tik atraidīti, pamesti; ir sensitīvi pret kritiku; uztraucas ko citi domā par viņiem; ir grūti uzticēties citiem; nespēj būt vieni un trūkst personīgās robežas; ir emocionāli atkarīgi un bieži ir grūtības ar greizsirdību; ir zema pašapziņa un pastāvīgi nepieciešams atgādinājums, ka viņi ir pietiekami labi.
Šie piesaistes pārdzīvojumi rada milzīgu slogu uz simpātisko nervu sistēmu un praktiski cilvēks dzīvo nepārtrauktā stresā, kas noved pie veģetatīvās distonijas.
Personības iezīmes
Personības iezīmes ir apraksti, ko izmanto, lai izskaidrotu cilvēka personības īpašības. Šīs īpašības raksturo veidu kā cilvēks domā un uzvedas, kā arī, ietver cilvēka uzskatus un vērtības.
Bieži personības iezīmes var radīt apstākļus, kur veģetatīvā nervu sistēma tiek pārslogota un rodas hroniska spriedze, kura atspoguļojās veģetatīvās distonijas simptomos.
Piemēram, perfekcionims ir viena no personības iezīmēm, kas ir saistīta ar veģetatīvo distoniju. Perfekcionisti tiecas pēc nevainojamības ikdienas dzīvē, karjierā. To pavada dzelžaina neatlaidība, augsti standarti un kritisks pašnovērtējums, lai sasniegtu mērķi.
Cilvēki, kuri ciešs no veģetatīvās distonijas bieži ir smagi strādojoši un ambiciozi. Viņu ambīcijas bieži pārsniedz veģetatīvās nervu sistēmas resursus. Viņi nespēj pārstāt “strādāt” un atlikt malā ambīcijas, dziņu pēc mērķa, lai atpūstos. Šie cilvēki bieži pārslogo savu prātu un neatpūtina ķermeni ne fiziski, ne garīgi.
Ar laiku ķermeņa šūnas sāk nogurt un tajās uzkrājas šūnām toksiskas ķīmiskās vielas, kas veicina to darbības traucējumus. Šādos gadījumos parādas veģetatīvās distonijas simptomi kā sirdsklauves, svīšana, sāpes muskuļos un ķermenis signālizē, ka ir nepieciešama fiziska un garīga atpūta.
Traumatiska pieredze
Traumatiska pieredze atstāj rētas un neizstrādātas emocijas mūsu psihē. Tās rada spriedzi un periodiski aktivizē simpātisko nervu sistēmu, provicējot veģetatīvās distonijas simptomus kā dabisku atbildes reakciju uz stresu.
Piemēram, ja tavs tēvs konfliktu laikā ir bijis agresīvs. Dažkārt pielietojis fizisku spēku pret tevi vai māti, tad šis var būt lielisks avots trauksmei un veģetatīvās distonijas simptomiem.
Traumas tiek ierakstītas mūsu atmiņā un bieži aktivizē stresa reakciju, kad mēs satiekam vai atceramies par cilvēkiem, kuri mūs ir traumējuši. Dažkārt mūsu prāts var izspēlēt traumatisku pieredzi arī ar mums pilnīgi nesaistītiem cilvēkiem, psihoterapijā šo fenomenu dēvē par “pārnesēm”.
Ņemot par piemēru agresīva tēva tēlu, piemēram, strīdoties ar kādu cilvēku uz ielas vai darbā mums var šķist, ka otrs cilvēks var palikt agresīvs un pielietot fizisku spēku, lai iegūtu savu taisnību. Mūsu iepriekšējā pieredze ir radījusi noturīgas pārliecības par uzvedību, kuru mēs varam sagaidīt no noteiktiem cilvēkiem (pārneses) un tas atspoguļojas mūsu domās, emocijās.
Strīdu laikā mēs varam izjust spēcīgu, emocionālu diskomfortu – bailes vai trauksmi, jo pēc traumatiskiem notikumiem mūsu smadzenes bieži paliek paaugstinātā modrībā (angliski termins “Hypervigilance”) un mēs varam interpritēt neitrālas situācijas kā potenciāli bīstamas.
Strīda laikā mums var ātrāk sisties sirds, reibt galva, mēs varam izjust sņaudzošu sajūtu kaklā, grūtības ievilkt elpu, svīšanu un citus veģetatīvās distonijas simptomus.
Veģetatīvās distonijas ārstēšana
Primāri veģetatīvās distonijas ārstēšanai tiek nozīmēta psihologa vai psihoterapijas speciālista konsultācija, kura palīdz risināt veģetatīvās distonijas psiholoģiskos cēloņus. Papildus speciālisti var ieteikt ieviest dažādas dzīvesveidas izmaiņas, kurām ir tūlītēja, pozitīva ietekmi uz veģetatīvās distonijas simptomu samazināšanos.
Gadījumos, kad veģetatīvās distonijas ārstēšanā ir novērojama ārstēšanas resistence vai primārā ārstēšana nesasniedz tūlītēju, vēlamo rezultātu, var būt nepieciešama psihiatra konsultācija. Psihiatrs var palīdzēt smagākos veģetatīvās distonijas gadījumos, kur traucējumi atstāj būtisku ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti un apgrūtina ikdienas funkcionēšanu. Zemāk ir sīkāk apkopotas pieejamās veģetatīvās distonijas ārstēšanas metodes.
Psihologa konsultācija
Bieži mēs dzīvojam steigā un neveltam pietiekami daudz laika ne fiziskai, ne garīgai atpūtai. Sociālie mediji, nepārtraukta informācijas plūsma, strauja tehnoloģiju attīstība, sabiedrības spiediens sasniegt, būt veiksmīgam, rada pirms dažiem gadu desmitiem nebijušus izaicinājumus mūsu nervu sistēmai. Bieži šie izaicinājumi nesaskan ar mūsu nervu sistēmas dibiskajām vajadzībām pēc miera, noteiktības un paredzamības.
Dažkārt, arī iepriekš pieminētais perfekcionisms neļauj mums būt mums pašiem – ģērbties vienkāršāk, izskatīties un uzvesties dabiskāk. Cilvēki neapzināti dzīvo līdzi sabiedrības “pieņemtajiem” standartiem, jo baidās tikt nosodīti vai nepieņemti tādi kā viņi ir. Psihologs ir speciālists, kurš var palīdzēt cilvēkam saprast šīs bailes. Iemācīt cilvēkam, kur viņš steidzas, kas neļauj dot sev atlaides, lai dzīvotu vienkāršāk, brīvāk.
Cilvēki ar veģetatīvo distoniju bieži arī uzņemas par daudz atbildības, rūpes par citiem. Baidoties tikt pamesti, nebūt pietiekami, šie cilvēki apspiež savas velmes un vajadzības, lai izpatiktu citiem. Šādos gadījumos psihologs rada drošu vidi, kur cilvēks nonāk kontaktā ar savām vajadzībām, velmēm un emocijām. Pamazām, ar treniņu, cilvēks iemācas brīvi paust emocijas, iestāties par savām velmēm un vajadzībām nekautrējoties būt “neērts” citiem.
Atrisinot psiholoģiskos konfliktus mazinās spriedze, kura rada spiedienu uz simpātisko nervu sistēmu un ir novērojama veģetatīvās distonijas simptomu pazušana, vai intensitātes samazināšanās.
Dzīvesveida izmaiņas
- Veselīgs un pilnvērtīgs miegs nakts laikā.
- Stimulantu kā kofeīna samazināšana īpaši rīta pusē.
- Regulāras pauzes un atslēgšanās no mentālas, fiziskas slodzes darba laikā.
- Regulāras fiziskās aktivitātes, kā pastaigas.
- Regulāras ēdienreizes un izvairīšanās no lielām maltītēm.
- Laiks klusumā un vienatnē, kur var atslābt ieklausoties sava ķermeņa vajadzībās.
- Relaksācijas un meditācijas vingrinājumi.
- Nodarbošanās ar hobijiem, kuri ir nesaistīti ar ikdienas dzīvi un palīdz atslābt.
- Veselīgs līdzsvars starp darbu un atpūtu.
- Izvairīšanās no pārmērīgas sociālo mēdiju lietošanas kā Facebook, Instagram, Threads, Reddit, utml.
Veģetatīvā distonija zāles
Tabulā zemāk ir apkopotas veģetatīvās distonijas zāles, kuras visbiežāk tiek izmantotas traucējumu ārstēšanai. Tās iekļauj selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSAI), serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitorus (SNAI), benzodiazepīnus un citas vielu grupas. Papildus ir norādītas zāļu dienas devas un biežākās blakusparādības, kuras ir raksturīgas lietojot attiecīgo medikamentu.
SSAI un SNAI
Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) un serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori (SNAI) ir antidepresantu klases, kuras izmanto kā pirmo izvēli uzsākot veģetatīvās distonijas medikamentozo ārstēšanu. Šo klašu antidepresanti pārsvarā ir droši, efektīvi un nerada nepanesamas blakusparādības.
SSAI: fluoksetīns, sertralīns, citaloprams, escitaloprāms, paroksetīns, fluvoksamīns, vilazodons.
SNAI: duloksetīns, venlafaksīns, desvenlafaksīns.
Benzodiazepīni un citas vielu grupas
Ja SSAI un SNAI antidepresanti uzrāda tikai daļēju efektivitāti veģetatīvās distonijas ārstēšanā, ārsts vai psihiatrs var nozīmēt otrās izvēles ārstniecības zāles, kas var ietver ilgstošas darbības benzodiazepīnus (klonazepāmu, lorazepāmu un diazepāmu), buspironu, neiroleptiķus (galvenokārt, kvetiapīnu) un pretepilepsijas zāles (pregabalīnu).
Lai gan šīs zāles ir efektīvas, tās ir saistītas biežākām sūdzībām par nelabvēlīgām blakusparādībām, salīdzinājumā ar iepriekš minētajām antidepresantu klasēm.
Benzodiazepīni, piemēram, diazepāms un klonazepāms, var būt efektīvi veģetatīvās distonijas ārstēšanā, taču ārsti tos nemēdz izrakstīt lietošanai ilgāk par 2 nedēļām, jo pastāv risks izveidot atkarību vai lietojot pašpaļāvīgi – pārdozēt. [1]
Kādas ir visefektīvākās zāles veģetatīvās distonijas ārstēšanai?
2019. gada sistemātiskais pārskats, kas ietvēra 89 pētījumus un 22 dažādus medikamentiem veģetatīvās distonijas ārstēšanai norāda, ka kvetiapīns (3.60 punkti), duloksetīns (3.13 punkti), pregabalīns (2.79 punkti), venlafaksīns (2.69 punkti) un escitaloprams (2.40 punkti) uzrāda visaugstāko efektivitātes rādītāju veģetatīvās distonijas ārstēšanā.
Sistemātiskais pārskats sniedz pierādījumus duloksetīna, escitaloprama, pregabalīna, un venlafaksīna efektivitātei un panesamībai. Lai gan kvetiapīns uzrādīja visaugstāko efektivitāti no 22 zālēm, tas bija saistīts ar zemu panesamību, blaknēm. [2]
Atsauces:
- Strawn, J. R., Geracioti, L., Rajdev, N., Clemenza, K., & Levine, A. (2018). Pharmacotherapy for generalized anxiety disorder in adult and pediatric patients: an evidence-based treatment review. Expert opinion on pharmacotherapy, 19(10), 1057–1070. https://doi.org/10.1080/14656566.2018.1491966
- Fagan, H. A., & Baldwin, D. S. (2023). Pharmacological Treatment of Generalised Anxiety Disorder: Current Practice and Future Directions. Expert review of neurotherapeutics, 23(6), 535–548. https://doi.org/10.1080/14737175.2023.2211767