Šizofrēnija

Šizofrēnijas veidi

         Šizofrēnijas apakštipus raksturo īpašas simptomu kombinācijas, un tie ietver:  paranoīdu, katatonisku, hebefrēnisku (jeb “dezorganizētu”) un vienkāršu. Pacientiem, kuru slimība neietilpst nevienā no šiem apakštipiem, tiek teikts, ka ir “nediferencēts” apakštips.

          Kopš DSM-5 iznākšanas, psiholoģiskajā diagnostiskā netiek diagnosticēti šizofrēnijas apakštipi. Ir palikusi tikai diagnoze – šizofrēnija, bet lai labāk izprastu tas dažādas izpausmes, esmu iekļāvi aprakstus par šizofrēnijas veidiem. [5]

Paranoīdā šizofrēnija

            Paranoidā šizofrēnija parasti sākas vēlāk nekā citi šizofrēnijas apakštipi un to galvenokārt raksturo tādi simptomi kā murgi un halucinācijas. Citi simptomi, piemēram, nesakarīga runa (šizoafāzija), dīvaina uzvedība, trulas emocijas nav klātesošas, vai relatīvi nav pārāk izteiktas.

             Pie paranoidās šizofrēnijas ir raksturīgas dzirdes halucinācijas, kas parasti ir naidīgas, vai draudošanas. Savukārt, murgi rada vajāšanas maldus (persecutory delusions), liekot noticēt, ka apkārtējie cilvēki slikti izturas, spiego vai mēģina nodarīt pāri. Piemēram, balsis var brīdināt, ka ārsti veic slepenu plānu, lai nodarītu kaitējumu. Policijas un izlūkdienesti novēro. Pusdienu porcijas darbā ir slepeni saindētas tāpēc nevajadzētu ēst darbā.

         Murgi bieži ārī norādošus maldus (referential delusions), kas rada pārliecību, ka nekaitīgajam stimuliem apkārtējā vidē ir īpaša, personiska nozīme. Piemēram, var rasties aizdomas, ka kolēģi darbā runā aiz muguras un klusi smejas par viņiem. Var rasties sajūta, ka cilvēki televīzijā vai radio runā par viņiem, vai tieši ar viņiem. Var šķist, ka uz viņiem attiecas avīžu virsraksti, vai raksti ir rakstīti speficifiski viņiem.

          Pie paranoīdās šizofrēnijas, biežāk kā citiem apakštipiem, maldi var būt nedaudz sistematizēti, pat ticami. Tomēr lielākājā daļā gadījumu tajos ir atrodama neatbilstības realitātei, taču tas nemazina cilvēku ciešanas. Murgiem arī bieži ir raksturīgi grandiozitātes maldi (grandiose delusions), kas rada nepamatotu pārliecību, ka cilvekam ir īpašas spējas, bagātība, misija vai identitāte. Pacienti var uzskatīt, ka viņi ir apveltīti ar pārdabiskām spējām, slaveni un slepus bagāti, vai saistīti ar ietekmīgiem cilvēkiem, kuri paļaujas uz viņu padomu. Viņiem var šķist, ka viņi ir apveltīti ar lielisku intelektu vai skaistumu, ir svarīgāki nekā citi cilvēki. 

          Biežāk ir raksturīgi vajāšanas maldi (persecutory delusions) nekā grandiozitātes maldi (grandiose delusions). Var būt atsevišķi gadījumi, kad grandiozitātes maldi (grandiose delusions) ir pārākumā un pacientam šķiet, viņš ir svētais gars, prāvietis ar īpašu, Dieva sūtītu mērķi, kas izglābs pasauli.

Katatoniskā šizofrēnija

          Katatoniskā šizofrēnija izpaužas vienā no divām formām: stuporozā katatonija vai uzbudinātā katatonija.

          Stuporā formā novērojamas dažādas ķermeņa stīvuma, nekustīguma kombinācijas, mutisms, nekontrolējama roku vai kāju saliekšanās, fiksēta ķermeņa poza neatkarīgi no neērtuma. Stupora formā cilvēks var būt saritinājis ķermeni kamola pozā, var gulēt uz gultas vairākas dienas nespēdams parunāt, piecelties, lai aiziet uz toaleti. Piemēram, no pacienta mutes var tecēt siekalas arī ja pacienta mutē nav ēdiens, vai netiek aktīvi košļāts. Citi pacienti var sēdēt istabas stūrī lūgšanas pozā un klusi pie sevis kaut ko murmināt, paceļot ķermeņa ekstremitāti ir novērojams stīvums, fiksēta poza, kura tikai pēc laika atgriežas sākuma pozīcijā.

        Katatonijas uzbudinātajā formā var novērot bezmērķīgu, nejūtīgu un nekontrolējamu ķermeņa daļu aktivitāti (piemēram, roku vicināšanu), dažkārt tā var būt impulsīva bez apzinātas kontroles. Pacienti var kliegt, gaudot, atkārtoti sist sev pa sāniem, lēkt augšup, vai skraidīt uz priekšu un atpakaļ.

           Katatonijas uzbudinājuma formā cilvēks var strauji pielekt kājas, bez iemesla uzbrukt blakusstāvošam cilvēka, un uzreiz atgriezies sākuma pozīcijā, runājot ļoti skaļi. Runa parasti ir ļoti dīvaina, raksturīga var būt vārdu vai frāžu atkārtošana, kas aizstāj saprotamu runu. Pacienti var kliegt, ekspresīvi runāt, sludināt un izteikties nesakarīgā veidā, līdzīgi kā dažreiz zīdaiņi, kad tie sāk apgūt valodas prasmes. Katatonijas stāvokli vārdi un frāzes var tikt atkārtotas simtiem reižu.

          Tipiski, neņemot vērā lielo aktivitāti, katatonijas stāvoklī pacienti ir lielākoties noslēgti. Viņi bieži nespēj mijiedarboties ar apkārtejiem cilvēkiem. Viņi patura savu uzbudinājumu pie sevis, var būt , atrodoties stūrī, var būt, zem gultas. Reti var rasties arī Štaudera letālā katatonija. Šajā gadījumā pieaugot uzbudinājumam vairāku dienu vai nedēļu laikā, rodas autonomās izmaiņas, kas saistītas ar augstu ķermeņa temperatūru, kam seko koma un kardiovaskulārs sabrukums.

Hebefrēniskā šizofrēnija

          Hebefrēniskajai šizofrēnijai ir tendence sākties agrāk nekā citiem apakštipiem, un tā mēdz attīstīties ļoti nemanāmi. Lai gan ir sastopamas murgu idejas un halucinācijas, tās ir relatīvi nelielas, un klīniskajā ainā dominē dīvaina uzvedība, nesakarīga runa (šizoafāzija), dīvainas un neatbilstošas emocijas.

        Kopumā šo pacientu uzvedība reizēm šķiet bērnišķīgi muļķīga. Viņi bezmērķīgi var nodarboties ar vienu lietu, un tad pusceļā sākt darīt otru, ko pavada spalgi, jocīgi smiekli, ķiķināšana. Dažkārt šie cilvēki var būt noslēgti un nepieejami. Parādoties murgiem, aiz tiem nav pamatota, racionāla iemesla, tie var būt savā starpā nesaistīti, bieži ietver hipohondriju. Dažiem var būt ļoti izteikta nesakarīga runa (šizoafāzija) un neskaidrs ideju, domu plūdums, kas var muļķīgs, prātam neaptverami nesakarīgs.

Vienkārša šizofrēnija

        Vienkāršai šizofrēnijai, iespējams ir agrīnākais sākuma vecums. Bieži tā sākas agrā bērnībā, progresējot pakāpeniski un nemanāmi daudzu gadu laikā. Murgi un halucinācijas ir reti sastopamas. Drīzāk aktuāla ir gribas trūkums, alogija – domu un valodas trūkums, kas var izpausties kā īsa un konkrēta atbilžu sniegšana uz jautājumiem, kā arī, emociju trulums, intensitātes trūkums. Pakāpeniski, gadu gaitā, šie pacienti attālinās no saviem agrākajiem mērķiem un bieži vien kļūst auksti un distancēti pret tuviem draugiem, paziņām.

          Viņi var šķist neizlēmīgi, daži viņus uzskatīt par slinkiem. Dažas domas var izskriet cauri prātam dienas laikā, un šie cilvēki var izskatīties apmierināti visu dienu guļot gultā, vai sēžot tumšā istabā.Reizēm var novērot dīvainu uzvedību vai atdalītus murgus, tomēr lielākoties šie cilvēki dara pārāk maz, lai piesaistītu sev uzmanību. Daži turpina dzīvot ar vecākiem, citi kļūst par bezpajumtniekiem.

Nediferencēta šizofrēnija

          Par nediferencētu šizofrēniju tiek uzskatīta jebkura atsevišķa gadījuma klīniskā aina, kas neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem apakštipiem. Dažos gadījumos klīniskā aina, kas sākotnēji “atbilda” apakštipa aprakstam, var sākt pakāpeniski mainīties vairs neatbilstot. Tas protams nav nekas neierasts. Biežāk tas var būt raksturīgs katatoniskā un hebefreniskā apakštipa gadījumāiem, nekā ar paranoīdu vai vienkāršu šizofrēniju. [6]