separācijas trauksme

Separācijas trauksme

Uzzini, kas ir separācijas trauksme, kādi ir tās simptomi un diagnosticēšanas kritēriji. Kā arī, uzzini kā separācijas trauksme izpaužās bērnos un pusaudžos, pieaugušo vecumā.

Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis

    Personas ar šiem traucējumiem var atteikties palikt vieni, vai pamest mājas dēļ trauksmes un nedrošības, ko rada šķiršanās. 

     Separācijas trauksme ir dabiski novērojama zīdaiņos līdz 1 gada vecumam, kad tie tiek atdalīti no mātes, vai galvenā aprūpētāja, kas rada apdraudējuma sajūtu. Šo trauksmi parasti atvieglo atkal nonākšana kontaktā ar māti, galveno aprūpētāju.

     Separācijas trauksme parasti parādas 8 mēnešu vecumā un tās pīķis tiek sasniegts zīdainim esot 12-15 mēnešus vecam. Attīstoties, tā pamazām sāk mazināties un izzūd 3 līdz 5 dzīves gadā.

    Separācijas trauksme bērnos netiek uzskatīta par traucējumu, jo tā dabiska daļa no veselīgas kognitīvās attīstības. Britu psihiatrs Džons Boulbijs (Bowlby, 1973) uzskatīja, ka separācijas trauksme palīdz bērniem, kuri nav spējīgi sevi pasargāt, noturēt māti vai aprūpētāju tuvumā. [1]

     Tomēr, ja separācijas trauksme saglabājas arī pēc 5 gadu vecuma, tā var kļūt traucējoša un ierobežot ikdienas aktivitātes, labsajūtu.

separācijas trauksme bērnos

Separācijas trauksme bērnos un pusaudžos

    Bērnos un pusaudžos separācijas trauksme parasti izpaužas kā velme atteikties iet uz skolu, grūtības gulēt vienatnē, palikt pa nakti pie draugiem, doties ekskursijās vai uz nometnēm bez vecākiem, izmantot sabiedrisko transportu vienatnē.

    Bieži var būt sūdzības par veselības problēmām – galvassāpēm, sliktu dūšu, sāpēm vēderā, reiboni, sirdsklauvēm, vai citiem trauksmes simptomiem. Parasti šie simptomi parādas neilgi pirms šķiršanās brīža, piemēram, separācijas trauksmes simptomi var parādīties darba dienu rītos pirms skolas, bet tie pazust nedēļas nogalēs, kad ir iespēja palikt mājās.

separācijas trauksme

Separācijas trauksme pieaugušo vecumā

     Pieaugušo vecumā separācijas trauksme izpaužas kā nejušanās ērti vienatnē, vai esot prom no mājām. Pieaugušie var izvairieties no ceļojumiem, darba vai saviesīgiem pasākumiem, lai paliktu kopā ar tuvo cilvēku.

    Var būt grūtības uzturēt attiecības, jo ir spēcīgas skumjas, vientulības sajūta, bailes tikt pamestam. Grūtības koncentrēties un paveikt nepieciešamos ikdienas pienākumus. 

    Var būt pastāvīgs satraukums par tuvu cilvēku drošību vai labklājību, kā rezultātā, pieaugušais var justies trauksmains un bieži sazināties zvanot, rakstot īsziņas, lai sajustu drošību, tuva cilvēka klātesamību.

     Dažkārt var parādīties arī fiziski simptomi kā slikta dūša, galvassāpes, vai ātra sirdsdarbība, taču tie vairāk ir raksturīgi bērniem un pusaudžiem.

Separācijas trauksmes simptomi un diagnosticēšana

    Lai diagnosticētu traucējumus, separācijas trauksmes simptomi jānovēro vismaz sešus mēnešus pieaugušajiem un četras nedēļas bērniem. Bailes un trauksme ir vecumposmam neatbilstošas, indivīds saskaras ar vismaz 3 no tālāk minētajiem simptomiem:

  1. Pārmērīgi augsts distress paredzot vai piedzīvojot šķiršanos no tuviem cilvēkiem, vai mājām
  2. Pastāvīgas un pārmērīgs uztraukums par tuva zaudēšanu vai iespējamiem draudiem viņa veselībai, kā slimība, traumam, nelaimes gadījums, vai nāve
  3. Pastāvīgs un pārmērīgs uztraukums par nevēlamu notikumu, ko izraisīs atdalīšanās no tuva cilvēka (apmaldīšanās, nolaupīšana, nelaimes gadījums, utt.)
  4. Pastāvīga nevēlēšanās vai atteikšanās doties uz skolu, darbu vai citur, jo ir bailes no šķiršanās
  5. Pastāvīgas un pārmērīgas bailes par, vai nevēlēšanās būt vienam
  6. Pastāvīga nevēlēšanās vai atteikšanās gulēt prom no mājām vai iet gulēt, neatrodoties tuvumā tuvam cilvēkam
  7. Atkārtoti murgi miegā, kas ir saistīti ar tēmu par atdalīšanos
  8. Atkārtotas sūdzības par fiziskiem simptomiem (piemēram, galvassāpēm, vēdera sāpēm, sliktu dūšu vai vemšana), brīdī kad tiek paredzēta, vai notiek atdalīšanās no tuviem cilvēkiem

      Kā arī, separācijas trauksmei ir jārada distress, nozīmīgi funkcionēšanas traucējumi dzīves jomās – sociālajā sfērā, skolā, vai darbā.

     Novērotos traucējumus nevar labāk izskaidrot citi psihiski traucējumi, kuros var būt nevēlēšanās pamest mājas, vai škirties – autiska spektra traucējumi, psihotiski traucējumi, agorafobija, ģeneralizēta trauksme, vai citi trauksmes traucējumi. [2]

Atsauces

  1. Bowlby, J. (1973). Attachment and Loss: Volume II: Separation, Anxiety and
    Anger. New York, Basic Books.
  2. American Psychiatric Association, DSM-5 Task Force. (2013). Diagnostic and statistical manual of mental disorders: DSM-5™ (5th ed.). American Psychiatric Publishing, Inc.. https://doi.org/10.1176/appi.books.9780890425596
Dalies ar rakstu sociālajos tīklos:
Scroll to Top