Mentālā jeb psihiskā veselība
Mentālā jeb psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kas ļauj tikt galā ar stresu, realizēt sevi, mācīties un strādāt. Tā nav tikai psihisku traucējumu trūkums. Uzzini, kas tā ir, par saistītiem terminiem, tās funkcijām un psihisku traucējumu izplatību pasaulē.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Mentālās jeb psihiskās veselības termini
Mentālā jeb psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar stresu, realizēt savas spējas, mācīties un strādāt, dot ieguldījumu kopējā sabiedrībā. Psihiskā veselība ir neatņemama veselības un labklājības sastāvdaļa, to neraksturo tikai psihisko traucējumu esamība.
Mentālās jeb psihiskās veselības traucējumi ir sindromi, ko raksturo klīniski nozīmīgi traucējumi indivīda kognitīvajās spējās, emociju regulācijā vai uzvedībā. Tie atspoguļo disfunkciju psiholoģiskajos, bioloģiskajos vai attīstības procesos, kas ir psihiskās veselības pamats. (ICD-11)
Psihiskās veselības stāvoklis ir plašāks termins, kas aptver psihiskos traucējumus un psihosociālo invaliditāti. Tas ietver arī citus psihiskos stāvokļus, kas ir saistīti ar nozīmīgu distresu, adaptācijas un funkcionēšanas traucējumiem, vai paškaitējuma risku.
Psihiski traucējumi ir saistīti ar ciešanām vai grūtībām personīgajā, ģimenes, sociālajā, izglītības, profesionālajā vai citās svarīgās funkcionēšanas jomās.
Psihosociāla invaliditāte ir invaliditāte, kas rodas, ja persona, ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem, saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas kavē pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šādu šķēršļu piemēri ir diskriminācija, stigma, nevienlīdzība un atstumtība.
Mentālā vai psihiskā veselība, kurš termins ir pareizs?
Šim jautājumam nav pareizās atbildes. Termins “mentālā veselība” ir aizgūts no angļu valodas “mental health”. Sabiedrības līmenī, cilvēki jūtas daudz ērtāk lietojot terminu “mentālā veselība” nekā “psihiskā veselība”. Uz to arī norāda termina meklēšanas biežums Google meklētājā.
Ja mēs salīdzinam meklēšanas biežumu (Volume), tad termins “mentālā veselība” tiek meklēts apmēram 320 reizes, bet “psihiskā veselība” tikai 50 reizes mēnesī. Tā tad, starpība ir sešas reizes lielāka.
Savukārt, terminu “psihiskā veselība” pārsvarā lieto profesionāļi – psihologi, psihoterapeiti un psihiatri. Valsts iestādes, kuras ir saistītas ar veselības aprūpi, kas nodrošina psiholoģisko palīdzību, lieto terminu “psihiskā veselība”. Mums ir “Nacionālais psihiskās veselības centrs”, kas pastāv kopš 1824. gada, nosaukumā ir lietots termins “psihiskā veselība”.
Kā arī, ir liela iespējamība, ka termins “psihiskā veselība” ir atvasināts no vārdiem psihe, psiholoģija. Šādu loģiku mēs nevaram attiecināt uz terminu “mentālā veselība”. Ja mēs ņemam vērā šo principu un respektējam valsts valodu, vispareizāk būtu lietot terminu “psihiskā veselība”.
Mentālās jeb psihiskās veselības nozīme un funkcijas
Mentālā jeb psihiskā veselība ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tā ietekmē to, kā mēs domājam, jūtamies un rīkojamies. Tā nodrošina mūsu spēju pieņemt lēmumus, veidot attiecības un pasauli mums apkārt. Psihiskā veselība arī ir viena no cilvēka pamattiesībām. Tā ir nozīmīga personīskajā, sabiedrības un sociālekonomiskajā attīstībā. Tā ir daļa no mums brīžos, kad mēs par to nedomājam.
Psihiskā veselība ir tikpat svarīga kā mūsu fiziskā veselība. Kad mēs esam psihiski veseli, mēs spējam tikt galā ar ikdienas stresu, realizēt savas prasmes un idejas, mēs spējam labi mācīties un strādāt, kā arī, aktīvi iesaistāmies sociālajā dzīvē.
Psihiska veselība nozīmē, ka mēs spējam veidot saikni ar citiem, funkcionēt, tikt galā ar problēmām un attīstīties.Turpretīm, ja mūsu psihiskā veselība ir traucēta un mums trūkst atbilstoša atbalsta, mūsu labsajūta ievērojami pasliktināties.
Plašs psihiskās veselības stāvokļu klāsts var ietekmēt veidu kā mēs domajam, jūtamies un uzvedamies. Tas var apdraudēt mūsu fizisko veselību, attiecības, mūsu spēju iegūt izglītību vai iztiku.
Psihiskā veselība nav nemainīgs stāvoklis – mēs neesam psihiski veseli vai slimi. Drīzāk psihiskā veselība pastāv mainīgā, nebeidzamā spektrā, kas svārstas no labsajūtas stāvokļa līdz ciešanu un emocionālu sāpju stāvoklim. Psihisko veselību neapraksta tikai psihisko traucējumu klātbūtne, vai neesamība.
Psihiskās veselības grūtības izpaužas dažādos veidos. Katrs cilvēks tās piedzīvo atšķirīgi, ar dažādu grūtību un ciešanu pakāpi, kā arī, atšķirīgiem sociāliem un klīniskiem iznākumiem. Piemēram, depresija un trauksme var izpausties īslaicīgi ar mērenu psihiskās labsajūtas pazeminājumu, kas ilgst dažas stundas, dienas vai nedēļas. Bet šie paši traucējumi var izpausties smagā stāvoklī, kas nepāriet mēnešus vai gadus un būtiski samazina cilvēka dzīves kvalitāti.
Lai arī cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem ir lielāka iespēja izjust zemāku psihiskās labklājības līmeni, tas nenozīmē, ka noteiktos dzīves periodos cilvēks nespēj izjust psihisku labbūtību. Līdzīgi kā ar fiziskām (somatiskām) saslimšanām, var būt periodi, kur slimība uzliesmo un cilvēks izjūt zemu labsajūtas līmeni, bet vēršoties pēc palīdzības un izejot ārstēšanas kursu, fiziskā labsajūta lēnām atgriežas. Līdzīgi var būt arī gadījumos, kad cilvēks sadzīvo ar smagu psihiskās veselības diagnozi.
Mentālo jeb psihisko traucējumu izplatība pasaules mērogā
2019. gadā aptuveni 970 miljoni cilvēku sadzīvoja ar mentālās jeb psihiskās veselības traucējumiem, no kuriem 82% bija valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Laikā no posmā no 2000. līdz 2019. gadam šis skaits ir palielinājies, bet jāņem vērā, ka pasaules iedzīvotāju kopējais skaits arī ir pieaudzis proporcionālā attiecībā, tāpēc psihisko veselības traucējumu izplatība kopējā populācijā ir saglabājusies nemainīga jeb 13%. Ar psihiskās veselības traucējumiem saskaras 1 no 8 cilvēkiem uz šīs pasaules.
Aplūkojot info grafiku par psihiskās veselības izplatību pasaulē, ir redzams, ka trauksmes traucējumi un depresīvie traucējumi ir divi visbiežāk sastopamie psihiskās veselības traucējumi pasaulē.
301 miljons (31.0%) cilvēku visā pasaulē sadzīvoja ar trauksmes traucējumiem un 280 miljoni (28.9%) ar depresijas traucējumiem, kas veido 60% no kopējā psihiskās veselības traucējuma skaita.
Tālākos 20% veido Attīstības traucējumi (107,6 miljoni jeb 11.1%) un Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumi (85,3 miljoni jeb 8.8%).
Bipolāri afektīvi traucējumi (39,8 miljoni jeb 4.1 %) un Šizofrēnija (24,2 miljoni jeb 2.5%) ir galvenā problēma, kas uztrauc psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā pasaulē. Akūtos stāvokļos šie abi traucējumi ir vieni no visnopietnākajiem psihiskās veselības traucējumiem, kas galvenokārt skar darbspējīgā vecuma iedzīvotājus.
Mentālās jeb psihiskās veselības riska un aizsargfaktori
Mūsu psihiskā veselība ir atkarībā no apstākļiem, kādos mēs piedzimstam, uzaugam un dzīvojam savu dzīvi. Psihisko veselību nosaka sarežģīta individuālo, ģimenes, kopienas un strukturālo faktoru mijiedarbība, kas mainās laikā un telpā. Psihiskās veselības stāvokļi rodas no mijiedarbības starp indivīda ievainojamību un dzīves notikumiem, kas rada stresu, ciešanas.
Individuālie faktori
Individuālie faktori sevī ietver indivīda psiholoģiskos un bioloģiskos aspektus, kas attiecas uz indivīda iekšējām, apgūtām spējām, paradumiem tikt galā ar emocijām savstarpējās attiecībās, darbā, mācībās, sociālā mijiedarbībā.
Cilvēka ievainojamību pret psihiskās veselības grūtībām ietekmē psiholoģiskie faktori (piemēram, personības iezīmes – neirotisms, perfekcionisms) un bioloģiskie faktori. Bioloģiskā ievainojamība ietver ģenētiku, kā arī, apstākļus esot mātes vēderā grūtniecības laikā, piemēram, ja māte grūtniecības laikā smēķēja, lietoja alkoholu, vai dzimšanas brīdī ir bijuši sarežģījumi (ts. skābekļa trūkums).
Galvas smadzeņu veselība arī ir svarīgs psihiskās veselības veseluma nosakošais faktors, jo dažādas galvas smadzeņu struktūras tieši nodrošina mūsu psihiskās funkcijas, ļaujot mums pilnvērtīgi funkcionēt, just psihisku labklājību.
Ģimene un kopiena
Ģimene un kopiena ietver cilvēka sociālekonismisko vidi apkārt, tostarp, draugus, ģimeni, koleģus, iespējas nopelnīt iztiku un iespēju iesaistīties jēgpilnās aktivitātēs, kā arī, sociālos un ekonomiskos apstākļus, kuros cilvēks šobrīd atrodas.
Vecāku uzvedībai un attieksmei pret audzināšanu ir īpaša ietekme, īpaši no zīdaiņa vecuma līdz pusaudža vecumam, tāpat kā arī viņu psihiskai veselībai. Mēs visi apzinamies, ka bērna vardabīga audzināšana, fizisko un emocionālo vajadzību atstāšana malā, bieži vien rada paliekošanas emocionālās un uzvedības problēmas pieaugušo vecumā.
Strukturālie faktori
Strukturālie faktori ir saistīti ar cilvēku plašāku sociokulturālo, ģeopolitisko un dibisko vidi apkārt, kas ir saistīta ar infrastruktūra, sociālo stabilitāti un vides kvalitāti. Strukturālie faktori veido cilvēka ikdienas dzīves apstākļus. Piemēram, piekļuvi pamatpakalpojumiem un precēm, tostarp pārtikai, ūdenim, veselības aprūpei un tiesiskumam. Tie nodrošina pamatvajadzību apmierināšu un psiholoģisku labsajūtu.
Drošība un aizsardzība ir nozīmīga daļa no strukturāliem faktoriem. Kā arī, sociālkulturālie uzskati, kā normas un vērtības, īpaši attiecībā uz dzimumu, rasi, seksualitāti, var būt spēcīgi psihisko veselību ietekmējošie faktori. Tā pat arī klimata un ekoloģiskās krīzes var izjaukt dabisku ikdienas līdzsvaru mūsu psihē, radot distresu.
Riska faktori
Lai gan lielākā daļa cilvēku ir ievērojami noturīgi pret stresoriem, tomēr cilvēkiem, kuri ir vairāk pakļauti nelabvēlīgiem apstākļiem, ir lielāks risks saskarties ar psihiskās veselības traucējumiem. Šajā kontekstā ģeopolitiski konflikti, slimību uzliesmojumi, sociālā netaisnība, diskriminācija un ekonomiskās krīzes, rada labvēlīgus apstākļus jauniem psihiskās veselības traucējumiem, vai saasina jau esošos.
Individuālie, ģimenes un kopienas, kā arī, strukturālie riski var izpausties visos dzīves posmos, bet tie, kas rodas attīstības ziņā jutīgos dzīves periodos (krīze, kara laikā), ir īpaši kaitīgi, bieži vien turpinot ietekmēt psihisko veselību ilgu gadu garumā, vai pat gadu desmitiem pēc tam (piemēram, karš Ukrainā).
Mentālā veselība un faktoru mijiedarbība
Šie noteicošie faktori mijiedarbojas savā starpā dinamiskā veidā. Piemēram, cilvēka pašvērtības sajūta var tikt uzlabota vai samazināta atkarībā no viņa sociālā atbalsta un ekonomiskās drošības mājsaimniecības līmenī, kas savukārt var būt atkarīga no politiskās stabilitātes, sociālā taisnīguma un ekonomiskās izaugsmes valstī.
Jāatzīmē, ka lielākajai daļai riska grupās esošo cilvēku neattīstīsies psihiskās veselības traucējumi, savukārt, citiem tie var attīstīties bez zināmas riska faktoru klātesamības (“kad dzīvē viss ir ideāli”). Psihiskā veselība ir sarežģīta un dažkārt neparedzama.
Atsauces un izmantotā literatūra
Geneva: World Health Organization; 2022. https://www.who.int/publications/i/item/9789240049338
Seattle: Institute for Health Metrics and Evaluations; 2021.
Seattle: Institute for Health Metrics and Evaluation; 2019.