Kortizols
Kortizols ir glikokortikosteroīds hormons, kas ir būtisks dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanā ķermenī. Uzzini augsta/zema kortizola pazīmes, normas robežas un nozīmi.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Kas ir kortizols?
Kortizols ir glikokortikosteroīds hormons, kas ir būtisks dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanā ķermenī. Tas palīdz kontrolēt enerģiju, cīnīties ar infekcijām, regulēt glikozes līmeni asinīs, uzturēt asinsspiedienu un daudz ko citu. Tam ir svarīga loma organisma sagatavošanā stresa pārvarēšanai – cīnīties vai bēgt reakcijas nodrošināšanā.
Saražoto kortizola daudzumu ķermenī ietekmē dažadi faktori – stress, nogurums, traumas, karstums/aukstums, infekcijas, fiziskās aktivitātes, zāļu un stimulantu lietošana, aptaukošanās, nervu sistēmas saslimšanas, uc. faktori.
Veseliem cilvēkiem kortizola līmenis asinīs un siekalās ir visaugstākais no rīta, tūlīt pēc pamošanās. Dienas laikā tas lēnām sāk sarukt un sasniedz viszemāko līmeni vakarā pirms gulētiešanas. Šo fenomenu sauc diennakts ritmu (diurnal rhythm) jeb ciklu.
Šis cikls sevī ietver dabiskas kortizola līmeņa izmaiņas, kas atkārtojas aptuveni ik pēc 24 stundām. Šādas cikliskas izmaiņas ir raksturīgas arī citiem bioloģiski aktīviem savienojumiem, kurus ražo mūsu endokrīnā sistēma, kas regulē ķermeņa fizioloģiskos procesus. [1]
Runājot par kortizola ciklu, tam ir praktisks pielietojums. Augsts kortizola līmenis no rīta palīdz mūsu ķermenim pamosties un liek mums justies modriem dienas liekā. Savukārt, tā sarukšana vakarā, uz nakti, palīdz ķermenim atslābt, kļūt miegainam. Tas sagatavo mūsu ķermeni miegam un atpūtai nakts laikā.
Kortizola ražošana ķermenī
Kortizolu ražo virsnieru dziedzeri – mazi dziedzeri, kas atrodas virs katras no nierēm. Virsnieru darbību un kortizola ražošanu regulē mūsu galvas smadzenēs esošā struktūra hipotalāms. Hipotalāms ir atbildīgs par ķermeņa nervu un endokrīnās sistēmas līdzsvara uzturēšanu.
Hipotalāms sūta signālus hipofīzei, nelielam dziedzerim smadzeņu pamatnē, kas savukārt izdala AKTH (adrenokortikotropo hormonu) asinsritē.
Kad kortizola līmenis pazeminās, hipotalāms sūta signālus hipofīzei, lai tā ražotu papildus AKTH, kas stimulē virsnieru dziedzerus un liek tiem ražot vairāk kortizolu. Kad kortizola līmenis ir pārāk augsts, notiek pretējs process, hipotalāms pārstāj signalizēt hipofīzei par nepieciešamību ražot papildus kortizolu.
Lai tiktu saražots pareizs kortizola daudzums, hipotalāmam, hipofīzei un virsnieru dziedzeriem ir jādarbojas pareizi. [2]
Paaugstināts kortizols
Paaugstināts kortizola līmenis var būt saistīts ar Kušinga sindromu, kas pakāpeniski var radīt strauja svara palielināšanos (vēdera un padušu zonā), apaļu seju (ķermeņa šķidrumu uzkrāšanās), paaugstinātu asinsspiedienu, kaulu masas samazināšanos (osteoporoze), vieglu zilumu rašanos uz ādas, akni, muskuļu vājumu, garastāvokļa vai menstruālā cikla svārstības, un augstu cukura līmeni asinīs.
Paaugstināts kortizols arī var būt saistīts ar citiem hipotalāma, hipofīzes, virsnieru dziedzeru darbības traucējumiem ko rada virsnieru adenoma, karcinoma, hipertiriodisms, stress, traumas, ķirurģiskas iejaukšanās, aptaukošanās, ilgstoša steroīdu un grūtniecības, kontraceptīvo zāļu lietošanu. [3]
Paaugstināts kortizols var būt raksturīgs arī pie trauksmes traucējumiem, veģetatīvās distonijas. Ņemot vērā kortizola diennakts ciklu, cilvēki, kuri ciešs no trauksmes, parasti visintensīvāk izjūt trauksmes simptomus – sirdsklauves, svīšanu, sliktu dūšu, bezspēku, nemieru, tieši no rīta. Šie simptomi parasti kļūst mazāk intensīvi vakarā, nakts laikā.
Kā arī, ņemot vērā psihiskās veselības un kortizola saistību, kortizola noteikšana nakts laikā siekalās ir sevišķi noderīga bērniem, psihiatrijas pacientiem, kuriem virsnieru dziedzeru darbību var ietekmēt dažādi stresa faktori, kas var radīt palielinātu virsnieru steroīdu (t.sk. kortizola) koncentrāciju analizējamos paraugos.
Pazemināts kortizols
Pazemināts kortizola līmenis var būt saistīts ar Adisona slimību, kas izraisīt tādus simptomus kā nogurumu, svara zudumu, zemu asinsspiedienu, muskuļu vājumu, gremošanas traucējumus, zemu cukura līmeni asinīs. Adisona slimība ir nopietna slimība, kurai nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība. Pazemināts kortizols var būt arī saistīts ar virsnieru hiperplāziju vai atrofiju, hipopituitārismu.
Kortizola līmeņa pārbaude
Kortizola līmeņa noteikšanai var izmantot asins, urīna vai siekalu paraugus. Tā kā kortizola līmeni ietekmē daudzi un dažādi faktori, veicot tā pārbaudi ir nepieciešams savākt un testēt vairāk kā vienu parauga veidu, piemēram, siekalas un urīnu. Ja kortizola līmenis nav normas robežās, diagnozes apstiprināšanai parasti ir nepieciešams veikt arī citas papildu pārbaudes, lai precīzi saprastu kortizola līmeņa izmaiņu celoni. [4]
Kortizola norma
Asinīs
- Rīta stundās plkst. 6:00-10:00: robežās no 166-507 nmol/l
- Pēcpusdienas stundās plkst. 16:00-20:00: 73,8-291 nmol/l
Siekalās
- Rīta stundās plkst. 6:00-10:00: < 20,3 nmol/l
- Pēcpusdienas stundās plkst. 16:00-20:00: < 6,94 nmol/l
- Ap pusnakti: plkst. 23:30-00:30 < 7,5 nmol/l
Urīnā
- 100-379 nmol/24 h periodā
Kortizola koncentrācijai paraugos parasti ir raksturīgas variācijas diennakts laikā. Lai interpretētu rezultātus, ir svarīgi zināt parauga noņemšanas laiku. [5]