Hipohondrija
Hipohondrija ir trauksmes traucējumi, ko raksturo bailes, pārņemtība ar domām par iespēju saslimt ar nopietnu slimību. Uzzini kā tā izpaužas un kad vērsties pie psihologa.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Kas ir hipohondrija?
Hipohondrija jeb veselības trauksme (angliski, Illness anxiety disorder) ir trauksmes traucējumi, ko raksturo bailes, pārņemtība ar domām par iespēju saslimt ar nopietnu slimību.
Hipohondrijas gadījumā cilvēki vispirms vēršas pēc medicīniskas palīdzības pie ģimenes ārsta, vai citiem somatisko slimību speciālistiem ar sūdzībām par fiziskās pašsajūtas pasliktināšanos.
Fizisko pārbaužu un laboratorijas izmeklējumi parasti neatklāj organiskas izmaiņas šūnās. Cilvēks fiziski ir vesels, taču hipohondrijas gadījumā, joprojām saglabājas bailes un trauksme par nopietnu veselības problēmu klātesamību. Arī sliktā pašsajūta mēdz nepazust, un cilvēks krīt lielākā izmisumā un bailēs. (DSM-5, 2017)
Lielāko daļu hipohondrijas gadījumu izskaidro psihiski traucējumi, pie kuriem var būt raksturīgi veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas darbības izmaiņas – veģetatīvā distonija, trauksmes traucējumi, obsesīvi kompulsīvi traucējumi (OKT), depresija, izdegšanas sindroms.
Tā tad, hipohondrijas traucējumu cēlonis ir meklējams psihē.
Psihiskā veselība un fiziskā veselība
Dažkārt, cilvēki ir mazāk informēti par emociju, psihiskās veselības ietekmi uz fizisko veselību. Mūsu prāts ir cieši saistīts ar ķermeni. Piemēram, veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma, kas pastāvīgi regulē iekšējo orgānu funkcijas – sirdsdarbību un asinsriti, elpošanu, gremošanu, vielmaiņu, ir tieši pakļauta galvas smadzenēs esošajai limbiskajai sistēmai (emociju centram).
Izjūtot emocijas, veģetatīvā nervu sistēma saņem signālus no limbiskās sistēmas un notiek orgānu darbības izmaiņas. Piemēram, izjūtot bailes, straujāk sāk sisties sirds, elpošana kļūst seklāka, var būt grūtības ievilkt elpu. Izmainas asinsspiediens, var reibt galva, nākt ģībonis. Var palikt auksti, un var būt izteikta sviedru izdalīšanās, nepieciešamība bieži apmeklēt toaleti.
Arī fiziskajai slodzei ir līdzīga ietekme uz veģetatīvo nervu sistēmu. Mūsu ķermenis sastāv no šūnām, kam ir nepieciešama regulāra atpūta, veselīgs miegs.
Pārstrādājoties, pārpūlot sevi, ķermeņa šūnās uzkrājas toksiskas vielas, piemēram, pienskābe, kas kairina nervu sistēmu un rada ķermenī nepatīkamus simptomus – sāpes, nogurumu, muskuļu saspringumu, kas kalpo kā signāls, ka nepieciešama ir atpūta. Pārkāpjot šo aizsardzības līmeni, tiek iesaistīts nākošais aizsardzības līmenis – veģetatīvā nervu sistēma. Līdzīgi kā iepriekš tā dod signālus ķermenis – sirdsklauves, svīšanu, sliktu dūšu, vēdera vai galvas sāpes, pieprasot “pauzi” ķermeņa šūnām.
Hipohondrijas cēloņi
- Psihiskās veselības traucējumi – veģetatīvā distonija, trauksmes traucējumi, obsesīvi kompulsīvi traucējumi (OKT), depresija, izdegšanas sindroms.
- Trauksmainas personības iezīmes
- Hroniskas saslimšanas
- Iepriekšēja pieredze ar nopietnu fizisku saslimšanu (audzēji, sirdsdarbības traucējumi), kas radījusi traumatisku pieredzi
- Pazīstama vai tuva cilvēka nāve ar smagu slimību
Hipohondrija arī ir raksturīga cilvēkiem, kuri pēc dabas ir trauksmaini. Bieži šie cilvēki piedzimst ar jutīgāku nervu sistēmu, kas liek uztvert iekšējās orgānu darbību izmaiņas, vai informāciju, saistībā ar veselību, ar augstāku apdraudējuma sajūtu. Mēs katrs vēlamies būt vesels un dzīvot pēc iespējas ilgāku mūžu, justies labi, tāpēc uztraukšanās par veselību ne vienmēr ir kaitīga, jo tā motivē rīkoties, lai mums kļūtu labāk.
Novērojot vai jūtot pēkšņus, neizskaidrojamus ķermeņa simptomus svarīgi ir vērsties pie ģimenes ārsta, saņemt medicīnisku palīdzību. Veršanās pēc palīdzības nepadara tev par hipohondriķi, jo veselība ir tikai viena un tā ir jāsargā.
Hipohondrijas simptomi
- Bieža informācijas meklēšana par slimībām un to simptomiem Google, enciklopēdijās.
- Bailes saslimt ar neārstējamu slimību, rīcības plāna veidošana ko darīt, ja nāktos saslimt.
- Ziņas un informācija masu medijos par saslimšanām, nāves gadījumiem rada augstu personīgo distresu, trauksmi.
- Apsēstība ar ķermeņa funkciju pētīšanu. Piemēram, ar pirkstu vai plaukstu tiek pētīts sirds ritms kakla un krūšu rajonā. Pie normāla asinsspiediena, bieži tiek veikti mērījumi, lai pārliecinātos, ka viss ir labi.
- Simptomu un to nozīmes, smagumu pārspīlēsana. Piemēram, psihosomatisks klepus kļūst par plaušu vēzi.
- Padoma un atbalsta meklēšana pie draugiem vai ģimenes locekļiem par slimību simptomiem, savu bailēm saslimt.
- Izvairīšanās no vietām, vai cilvēkiem, baidoties saslimt.
- Bieža ārstu apmeklēšana, kad fiziski esi vesels, vai tieši pretēji – bailes, izvairīšanās no ārstiem, lai neuzzinātu satraucošus jaunumus par veselību.
- Grūtības pieņemt medicīnisku analīžu rezultātus (“Tu esi vesels”), baidoties, ka ārsti ir kaut ko palaiduši garām.
Kad hipohondrija kļūst par problēmu un ir jāmeklē psiholoģiskā palīdzība?
Uztraukšanās par veselību kļūst par problēmu, kad tu esi saņēmis atbilstošu medicīnisko palīdzību, bet turpini ļoti uztraukties par savu veselību, arī pēc tam, kad ārsti ir apstiprinājuši, ka fiziski tu esi vesels. Bieži cilvēkiem var būt grūtības pieņemt medicīnisko pārbaužu rezultātus, jo fiziski viņi ir veseli, bet sliktā pašsajūta nekur nepazūd.
Piemēram, mana sirds fiziski ir vesela, bet kāpēc tā kūleņo, jūtu pārsitienus un man reibst galva? Cilvēki bieži baidas, ka ārstu izmeklējumi ir kaut ko palaiduši garām, vai problēma ir daudz nopietnāka. Uztraukums un panika tikai pieaug, kā arī, stresa ietekmē pasliktinās fiziskā pašsajūta, piemēram, vēl jo biežāk dauzas sirds, ir slikta dūša, miega traucējumi, kas nostiprina pārliecību, ka kaut kas nav labi.
Šādos gadījumos ir jāmeklē psihologa, psihoterapeita palīdzība, atsevišķos gadījumos arī psihiatrs, jo fiziski slikto pašsajūtu labāk izskaidro veģetatīvas jeb autonomās nervu sistēmas darbības izmaiņas, ko rada psiholoģiski traucējumi – stress, veģetatīvā distonija, trauksmes traucējumi, smaga depresija, izdegšanas sindroms.