Empātija
Empātija ir spēja izprast, sajust un ar rūpēm reaģēt uz citu cilvēku emocionālajiem stāvokļiem. Uzzini, kas tā ir, kā izpaužas un atklāj 5 veidus kā to attīstīt.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Kas ir empātija?
Empātija ir spēja izprast, sajust un ar rūpēm reaģēt uz citu cilvēku emocionālajiem stāvokļiem.
Bieži lietotas metaforas empātijai ir “iekāpt cita kurpēs” vai “redzēt situāciju ar cita acīm”.
Patiesas empātijas izrādīšana ļauj otram cilvēkam justies sadzirdētam, saprastam un pieņemtam. Empātijas klātesamība savstarpējās attiecības palīdz veidot uztīcību, dziļu emocionālu saiti ar otru cilvēku, kā arī, tā dod signālu otram cilvēkam, ka tu respektē viņa jūtas, vajadzības un tiesības uz brīvību, neatkarību.
Empātijas pazīmes
Tevis uztvertais
- Tu aktīvi spēj klausīties un saprast citu cilvēku jūtas, domas un viedokli
- Tev viegli padodas identificēt citu cilvēku emocionālos stāvokļus
- Tu nenosodi otru cilvēku un necenties mācīt kā būtu dzīvot pareizāk
- Palīdzēšana emocionālās grūtībās nonākušiem cilvēkiem tev nerada smaguma nastu
- Tu vienmēr uzturi cieņpilnas attiecības arī ja viedokļi atšķiras, rada pretrunas tevī
- Tu spēj pielāgot savu uzvedību, rīcību atbilstoši situācijas emocionālajai nokrāsai
- Tu rūpīgi spēj izvēlēties vārdus, lai neaizvainotu, nesāpinātu otru cilvēku
Kā tevi redz citi
- Augsta emocionālā inteliģence
- “Cilvēku persona”
- Labs klausītājs
- Patiesi ieinteresēts citu cilvēku stāstos, labsajūtā
- Maigs, iejūtīgs, gādīgs
- Nenosodošs un cieņpilns pret daudzveidību
- Pieejams, laipns ar atvērtu ķermeņa valodu
Empātija kā prasme: 5 veidi kā to attīstīt
Empātija ir prasme, ko tu vari trenēt, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti un attiecības sev apkārtējiem.
- Izproti otra cilvēku skatpunktu. Centies ieraudzīt pasauli no otra cilvēka skatpunkta. Centies saprast viņa jūtas un pieredzi, nenosodot viņa izvēles, rīcību.
- Esi zinātkārs. Uzdod jautājumus, lai uzzinātu vairāk par to, ko otra persona piedzīvo un kā tas viņu ietekmē, kā mainās viņa uzvedība ar apkārtējās situācijas maiņu. Izmanto atvērtus jautājumus, lai mudinātu runātāju izpausties.
- Apstiprini emocijas. Apstipri otra cilvēka jūtas, pat ja nepiekrīti viņa rīcībai, viedoklim. Mūsu katra pieredze ir tik atšķirīga, arī situācijās, kad cilvēks ir pieļāvis kļūdas, rīcību motivējošam jūtām ir nozīme. Tās ir nepieciešams izcelt, apstiprināt. Piemēram: ,,Es sadzirdu, ka tava partnera attieksme lika tev justies pamestam, nesadzirdētam, bezpalīdzīgam, un lai risinātu problēmu tu izlēmi nokrāpt partneri.”
- Atspoguļo jūtas un teikto. Viens no empātijas stūrkameņiem ir ne tikai klausīties, bet arī apkopot teikto un atspoguļot jūtas, piemēram, “Tu juties atstumts, kad tavs draugs tevi neuzaicināja ciemos pasvinēt savu dzimšanas dienu.” Atspoguļojot jūtas un teikto, tu liec cilvēkam justies sadzirdētam, kā arī, tu palīdzi veicināt otra cilvēka emociju regulāciju.
- Piedāvā atbalstu. Pajautā otram, kā es tev varu palīdzēt? Vai tu vēlies, lai es tevi uzklausu? Vai arī, tu vēlies manu padomu, palīdzību? Bieži cilvēki jūtas neērti uzbāzsties, stāstīt personīgas lietas, kaut arī tās iekšēji grauž viņus kopā. Neliels iedrošinājums parasti palīdz uzsākt sarunu, atvērties. Dažkārt, tu kā klausītājs, nezini pareizo atbildi vai risinājumu, bet bieži viss, kas ir nepieciešams, ir vienkārši būt klāt otram un uzklausīt.
Empātijas veidi
Kongnitīvā empātija
Kognitīvā empātija izpaužas kā intelektuāla izpratne par citu cilvēku jūtām. Tā ir spēja izprast emocijas no otra cilvēka skatpunktu, pašam tās nepiedzīvojot, neizjūtot noteiktajā brīdī.
Piemēram, tev tuvs draugs negaidīti zaudē darbu, kas viņam ļoti patīk. Kognitīvās empātijas gadījumā, tev būtu spēja saprast kādas jūtas tavs draugs varētu izjust, viņš vārētu būt skumjš, dusmīgs, izmisis, bezpalīdzīgs. Papildus, tev arī būtu nojauta kā šis notikums ietekmēs tavu draugu un kā mainīsies viņa uzvedība, piemēram, vai viņš paliks vairāk noslēgts sevī, vai pretēji – apmeklēs vairāk sporta zāli.
Afektīvā empātija
Afektīvā empātija izpaužas kā spēja piedzīvot un just otras personas jūtas, kam dažkārt seko arī fizioloģiskas izmaiņas paša empātiskā cilvēka ķermenī.
Piemēram, ja tu dzirdi stāstu, kur kāds ir negodīgi izturējies pret tavu draugu, kuram ir laba sirds un viņš vienmēr saskata citos to pozītīvo, vēl tikai labu. Afektīvās empātijas gadījumā, empātiskais klausītājs, piemēram, var izjust spēcīgas dusmas, kas izraisa fizioloģiskas reakcijas ķermenī – skeleta muskuļu saspringumu, sirds darbības pāatrināšanos, karstuma viļņus un svīšanu, smagumu krūtīs un seklu elpošanu, uc. simptomus.
Līdzjūtīgā empātija vai “empātiskās rūpes”
Līdzjūtīgā empātija izpaužas kā darbība, velme palīdzēt apkārtējiem cilvēkiem, kuri ir nonākuši grūtībās, vai dara brīvprātīgu darbu, kas veicina ieguldījumu sabiedrībai. Piemēram, redzot nepazīstamu cilvēku raudam, cilvēki ar augstu līdzjūtīgas empātiju pieies klāt raudošajam cilvēkam – apjautāties, kas ir noticis, pajautās vai var kaut kā palīdzēt, piedāvās salveti, lai noslaucītu asaras. Vai, piemēram, otrā gadījumā tā varētu būt palīdzēšana vākt ziedojumus smagi slimiem bērniem.
Empātijas trūkums
Empātijas trūkums visbiežāk ir saistīts ar psihopātijas iezīmēm – Narcistiskiem personības traucējumiem (NPD) vai Antisociāliem personības traucējumiem.
Svarīgi ir saprast, ka cilvēki ar psihopātiskām iezīmēm spēj atpazīt un nosaukt emocijas vārdos, bet atšķirība ir tāda, ka citu cilvēku ciešanas, sāpes, neveiksmes neizraisa spēcīgas, emocionālas reakcijas pašā psihopātā. Tas arī var izskaidrot iemeslu kāpēc psihopāti neizjūt patiesu vainas sajūtu, nožēlu par nodarīto kaitējumu citiem.
Empātijas trūkums ir cieši saistīts ar mūsu spēju just un apzināt negatīvas, sāpīgas emocijas. Psihopātiem bieži trūkst spēja izjust negatīvu afektu – bailes, vainu, līdzjūtību. Parasti, lielākā daļa cilvēku izjūt ievērojamu distresu atrodoties telpā ar cilvēkiem, kas piedzīvo bailes, sāpes, ciešanas.
Šo distresu var raksturot kā nepatīkamu uzbudinājumu, trauksmi, kas liek cilvēkam rīkoties, palīdzēt otram, lai mazinātu savu iekšējo distresu. Cilvēki ar psihopātiskām iezīmēm pārsvarā neizjūt šādu diskomfortu, distresu, tieši pretēji, citu cilvēku sāpes, neveiksmes bieži rada vieglu, patīkamu uzbudinājumu un pat prieku, eiforiju.
Pētījumi norāda, ka uzdevumos, kur ir jāatpazīt emocijas pēc cilvēku sejas fotogrāfijām, psihopatiem un bērniem riska grupā uz šīm iezīmēm, grūtības sagadā emociju atpazīšana, kas saistīta ciešanām, piemēram, bailēm. Šo emociju atpazīšana notiek daudz lēnāk, rada apjukumu un biežāk tiek pieļautas kļūdas. Šīs grūtības arī ir raksturīgas citos uzdevumos, kur emociju atpazīšanai tiek izmantotas cilvēku balsis vai ķermeņa pozas.
Var secināt, ka veids kā psihopātiska cilvēka prāts apstrādā emocijas atšķiras no vidējā cilvēka, un tas rada ievērojamus traucējumus sociālā sfērā, uzvedībā un emociju regulācijā.
Citi stāvokļi, kad cilvēkam var būt raksturīgs empātijas trūkums ir bipolārie traucējumi, robežstāvokļa personības traucējumi, un autiskā spektra traucējumi.
Atsauces un izmantotā literatūra