Bipolārie traucējumi
Bipolārie traucējumi ir psihiskās veselības traucējumi, kas rada nopietnus garstāvokļa svārstības ar galējiem poliem – māniju vai depresiju. Uzzini kā bipolāri traucējumi atšķiras no depresijas, un kādi ir to simptomi un iedalījums.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Kas ir bipolārie traucējumi?
Bipolārie traucējumi ir psihiskās veselības traucējumi, kas rada nopietnus garstāvokļa svārstības ar galējiem poliem – pacēlumiem (māniju vai hipomāniju) un kritumiem (depresiju).
Bipolāri traucējumi ir epizodiski, viens stāvoklis mēdz nomainīt otru, un tie parasti sastāv no:
- pacilātā stāvokļa, ko sauc par māniju vai hipomāniju;
- zemā stāvokļa, ko sauc par depresiju;
normālā stāvokļa, ko sauc par eitīmiju, kuras laikā daudzi cilvēki jūtas normāli un funkcionē labi.
Bipolāro traucējumu tipi
Bipolārie traucējumi var izpausties dažādos veidos. Daudzi cilvēki slimības gaitā piedzīvo gan mānijas, gan depresijas epizodes. Šādas garstāvokļa izmaiņas sauc par bipolāri I tipa traucējumiem.
Savukārt, citi cilvēki biežāk piedzīvo vieglākas formas māniju, ko sauc par “hipomāniju”, kuru pavada depresija un periodi bez simptomiem (normalā fāze). Šādas garstāvokļa izmaiņas sauc par bipolāri II traucējumiem. Tā tad:
Bipolāri I traucējumi. Ir vismaz viena mānijas epizode, kas rodas pirms vai pēc hipomānijas, vai depresijas epizodēm. Dažos gadījumos mānija izraisa kontakta zudumu ar realitāti jeb psihozi.
Bipolāri II traucējumi. Ir vismaz viena depresijas epizode un vismaz viena hipomānijas epizode, bet hipomānija nekad nesasniedz mānijas epizodi.
Bipolārie traucējumi vai depresija?
Ārsti bieži kļūdaini diagnosticē depresiju cilvēkiem, kuriem ir raksturīgi bipolāri II tipa traucējumi. Cilvēki ar bipolāri II tipa traucējumiem parasti pavada daudz ilgāku laiku depresijas fāzē nekā hipomānijas fāzē, attiecība ir aptuveni 35 pret 1. Šajā gadījumā hipomānijas epizode var būt viegli nepamanāma.
Līdzīgi, bipolāra I tipa traucējumu gadījumā, kad mānija ir vairāk izteikta, vienalga depresijas stāvoklī pavadītais laiks parasti pārsniedz mānijas stāvoklī pavadīto laiku, aptuveni 3 pret 1. Mānijas smagais raksturs atvieglo tās atpazīšanu un nošķiršanu no depresijas traucējumiem.
Galvenā atšķirība, kas atšķir bipolārus traucējumus no depresijas ir hipomānijas, mānijas fāzes trūkums. Depresijas traucējumu gadījumā nav to klātesamība. [1]
Lai labāk izprastu bipolāro traucējumu mānijas un depresijas fažu saistību, esmu sagatavojis infografiku, kas vizuāli attēlo bipolāra afektīvu traucējumu I un II tipa garstāvokļa izmaiņas un ilgums laikā periodā (1 gads), kā arī, mānijas un depresijas biežakie simptomi.
Bipolāro traucējumu simptomi
Mānija
Cilvēki var būt neierasti pacilāti, priecīgi, laimīgi. Šiem simptomiem ir jābūt klātesošiem vismaz vienu nedēļu. Ja garastāvokļa izmaiņas pavada arī citi simptomi (skatīt zemāk), cilvēks var atrasties bipolāro traucējumu mānijas fāzē. Ne visi cilvēki, kas nonāk mānijas fāzē, jūtas laimīgi, vai eiforiski. Tā vietā cilvēki var justies aizkaitināti, dusmīgi, vai pat agresīvi.
Cilvēkiem mānijas fāzē nav raksturīgas tikai garastāvokļa izmaiņas. Lai diagnosticētu mānijas epizodi, vismaz trim no šiem simptomiem, vienlaicīgi, jābūt klātesošiem:
- Paaugstināta pašapziņa vai grandiozitātes (varenības) sajūta. Cilvēki jūtas neuzvarami, vai visvareni. Viņi uzskata, ka saprot kā darbojas pasaule, vai kā to var glābt. Viņiem var šķist, ka viņiem ir īpaša misija dzīvē (piemēram, ka Dievs viņus ir sūtījis uz Zemes, vai devis īpašas spējas).
- Mazāka nepieciešamība pēc miega. Cilvēki jūtas atpūtušies tikai pēc dažām stundām miega (2-3h). Dažreiz viņi var negulēt pat dažas dienas, vai nedēļas.
- Pastiprināta runātība. Cilvēki var runāt daudz, ātri, skaļi. Bieži vienatnē sarunājas ar sevi. Kompānijā viņi var stāstīt senus, nejaušus atgadījumus no dzīves, jokot, dziedāt dziesmu vārdus. Pārtraucot, var palikt aizkaitināti, dusmīgi. Runājot viņi var pārslēgties no vienas tēmas uz otru, turpinot monologu.
- Domu vai ideju lidojums. Cilvēki var viegli pazust, apjukt savās domās. Viena spilgta doma aizvieto citu, cilvēks zaudē domu gājienu, jo uzmanība ir viegli novēršama. Bieži cilvēki var būt nepacietīgi pret citiem, kuri nespēj izsekot līdzi viņu ātrajai domāšanai un mainīgajiem plāniem, idejām.
- Paaugstināta aktivitāte. Cilvēki mānijas fāzē var neierasti vairāk strādāt, socializēties itkā viņiem būtu bezgalīgs daudzums enerģijas. Agrīnā mānijas fāzē cilvēki parasti ir ļoti produktīvi, bet pasliktinoties simptomiem, viņi sāk justies izmisuši un pamet daudzus iesāktos darbus, projektus nepabeidzot tos.
- Vāja paškontrole. Cilvēkiem var būt grūtības kontrolēt vai plānot savu rīcību. Viņi var iesaistīties neparastās, riskantās uzvedībās, neapzinoties to sekas. Piemēram, pārmērīgi daudz tērēt naudu, lietot apreibinošas vielas, pazemot sevi. Šie cilvēki var kļūt pārlieku seksuāli aktīvi, neizsargājoties un iesaistoties seksuālā kontaktā ar nepazīstamiem partneriem.
- Psihotiski simptomi. Cilvēkiem var rasties psihozes simptomi, piemēram, murgi (uzskati, kas nav balstīti uz realitāti). Viņiem var būt arī halucinācijas, visbiežāk var tikt dzirdētas balsis, kas patiesībā tajā brīdī telpā neatrodas.
Hipomānija
Hipomānijas simptomi ir mazāk izteikti nekā mānijas simptomi, taču tie joprojām var būt traucējoši. Cilvēki var justies laimīgi un viņiem var būt daudz enerģijas, bet parasti viņi nenonāk nopietnās briesmās. Hipomānija var progresēt līdz mānijas epizodei, vai smagai depresijai, tāpēc ir nepieciešams laicīgi saņemt palīdzību.
Cilvēki hipomānijas epizodē var:
- ātri runāt;
- būt enerģiski;
- būt nepieciešams mazāk miega nekā parasti.
Depresija
Depresija var izpausties dažādos veidos, tā bieži pārādas bez redzama iemesla. Lai diagnosticētu depresijas epizodi, simptomiem jāilgst vismaz divas nedēļas, kā arī, jābūt klātesošiem vismaz pieciem no šiem simptomiem:
- Nomākts garstāvoklis. Depresijas epizode būtiski atšķiras no parastām skumjām. Depresijas epizodē cilvēks bieži nespēj just skumjas, vai raudāt, kad jūtas nomākts. Spēja raudāt bieži nozīmē, ka depresija stāvoklis ir uzlabojas un cilvēkam paliek labāk.
- Interešu vai prieka zudums. Depresijas stāvoklī cilvēkiem bieži zūd spēja gūt baudu no aktivitātēm, kas agrāk sagāja prieku, bija patīkamas. Bieži nekas nesagādā prieku, trūkst motivācijas, iedvesmas uzsākt kaut ko darīt.
- Ķermeņa svara izmaiņas. Daudzi cilvēki zaudē svaru, jo sākoties depresijai zūd apetīte, taču ir cilvēki, kuri depresijas epizožu laikā jūt izsalkumu pēc ar ogļhidrātiem un taukiem bagātīgiem ēdieniem, kas izraisa svara pieaugumu. Depresija arī ietekmē ķermeņa spēju efektīvi pārstrādāt (metabolizēt) uzņemto uzturu, kas var radīt svara pieaugumu, vai zudumu.
- Miega traucējumi. Depresijas epizodē cilvēki bieži ciešs no miega traucējumiem, kas var izpausties kā grūtības aizmigt, bieža pamošanās naktī vai agri no rīta. Raksturīgs var būt neatspirdzinošs miegs pēc kura, pamosties, cilvēki jūtas noguruši. Dažkārt arī ir raksturīga hipersomnija – miegainība dienas laikā, kas rada nepieciešamību gulēt ilgi no rīta, vai garu diendusu dienas laikā.
- Apātija vai uzbudinājums. Depresijas epizodē daudziem cilvēkiem var parādīties depresija ķermeņī – kustības, runa uun domāšana paliek lēna, gausa. Smagākos gadījumos cilvēki var nespēt pakustināt ķermeni, runāt, vai reaģēt uz apkārtējā vidē esošajiem stimuliem. Savukārt, dažiem cilvēkiem var notikt pretējais – viņi var kļūt ļoti satraukti, nemierīgi. Tas var izpausties kā grūtības nosēdēt uz vietas, staigāšana pa istabu šurpu turpu, roku berzēšana. Cilvēki, kas jūt uzbudinājumu, bieži arī izjūt trauksmes sajūtu, simptomus.
- Enerģijas zudums. Cilvēkiem var būt raksturīgs bezspēks, kas neļauj iesākt vai pabeigt vienkāršus ikdienas darbus. Tāds bezspēks, ka nav iespējams piecelties no gultas. Bieži var būt nepieciešama palīdzība, laiks, lai veiktu ikdienas darbus mājās vai darbā, jo vienkārši nav spēka.
- Nevērtīgums un vainas apziņa. Cilvēki var zaudēt pašvērtības sajūtu, viņi var nespēt iestāties par sevi, savām vajadzībām, vai just dziļu bezvērtību. Daudzi nespēj pārstāt domāt par pagātnes notikumiem, neveiksmēm. Viņi var būt pārņemti ar domām par to kā pievīluši citus, vai izdarījuši, pateikuši lietas, ko nevajadzēja teikt. Smagos gadījumos vainas apziņa var radīt murgu idejas. Cilvēkam var šķist, ka viņš ir grēkojis un viņu ir jāsoda par pārkāpumu. Var būt arī pārliecība, ka Dievs viņu soda par viņa pagātnes kļūdām.
- Grūtības koncentrēties vai pieņemt lēmumus. Šie simptomi var apgrūtināt cilvēkus izdarīt pat ļoti vienkāršus ikdienas uzdevumus, vai pieņemt lēmumus ar maznozīmīgu svaru.
- Pašnāvnieciskas domas. Depresijas stāvoklī cilvēki bieži domā, ka dzīvei nav jēgas un citiem būtu labāk, ja viņi nebūtu uz Zemes. Risks rīkoties ir augsts, un daudzi cilvēki depresijas fāzē cenšas atņemt sev dzīvību.
- Psihotiskie simptomi. Psihozes simptomi depresijas fāzē var radīt nepatiesus uzskatus, piemēram, par nabadzību, sodīšanu par pagātnes grēkiem. Cilvēki var uzskatīt, ka viņiem ir nāvējoša slimība, piemēram, vēzis. Viņi var arī dzirdēt balsis (dzirdes halucinācijas), vai redzēt lietas, kas nepastāv (vizuālās halucinācijas). [2]
Bipolārie traucējumi tests
Psihologs.org piedāvā pārbaudīt tev esošo simptomu atbilstību bipolāriem traucējumiem, aizpildot bezmaksas testu.
Bipolārie traucējumi tests sastāv no 14 jautājumiem, aizpildīšana aizņem mazāk kā 3 minūtes. Spied uz pogas –>