UDHS pieaugušajiem: no simptomiem līdz diagnozei
UDHS pieaugušajiem tiek diagnosticēts novēloti dēļ tā slēptās dabas. Uzzini visu par pieaugušo UDHS simptomiem un procesu līdz oficiālai diagnozei.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
UDHS pieaugušajiem
UDHS pieaugušajiem var netikt diagnosticēts agrīni dēļ tā slēptās dabas – neuzmanības simptomiem, kuru izpausmi ir grūti novērot, objektīvi novērtēt no ārpuses.
Kā arī, citiem pieaugušo UDHS simptomiem ir tendence “pasliktināties” un kļūt pamanāmākiem kļūstot vecākam, kas ir galvenais iemesls kāpēc pieaugušie vēršas pēc palīdzības un beidzot saņem UDHS diagnozi.
Biežākās problēmas ir nepamanītas tieši skolā..
Pieaugušiem ar UDHS visraksturīgāk pagātnē ir bijušas grūtības ar mācībām skolā:
- grūtības klausīties un koncentrēties
- nepieciešamība vairākas reizes pārlasīt tekstu, lai uztvertu informāciju
- nespēja veidot konspektu par stundās dzirdēto
- neuzmanības kļūdas pārbaudes darbos
- “nemācīšanās” no kļūdām
- “atmiņas” problēmas
- grūtības apgūt jaunu vai sarežģītu mācību vielu
- grūtības uzsākt pildīt mājasdarbus un gatavoties pārbaudes darbiem, lēns darba temps, mācību stundu kavēšana.
Bieži skolotāji un vecāki šādas bērnu grūtības norakstīja uz slinkumu, neieinteresētību, nemotivētību, neaudzinātību, rakstura vājumu, kaut gan patiesā problēma bija zināšanu trūkums par UDHS traucējumiem.
Tā rezultātā, nesaņemot nepieciešamo palīdzību, pieaugušie ar UDHS bieži šādās formālās mācību vidēs “izgāzās” un neieguva sev vēlāmo izglītību.
Pieaugušie savus UDHS simptomus atpazīst ap 20-30 gadu vecumu
Liela daļa pieaugušo uzzina par UDHS diagnozi un sasaista to ar savu dzīves pieredzi novēloti, ap 20-30 gadu vecumu. Kā jau minēju, daudziem pieaugušajiem UDHS ir slēptā formā, jo bieži ir grūti atšķirt, kur esmu es, manas personības iezīmes un kur ir UDHS traucējumi.
Bieži UDHS ir tik saplūdis ar cilvēka būtību, ka viņam šķiet, ka UDHS simptomi ir daļa no viņa. Šeit ir citāti kā pieaugušie ar UDHS mēdz sevi raksturot:
- “es ātri pazaudēju interesi”
- “man trūkst motivācijas uzsākt darbus”
- “man ir grūti koncentrēties”
- “es esmu slinks”
- “es bieži piedzīvoju neveiksmes”
- “es nonāku nepatikšanās”
- “mani nekas padziļināti, ilgāku laika periodu neinteresē”
- “man ir grūtības pieņemt lēmumus un noteikt prioritātes”
- “es esmu neveikla, bieži savainojos”
- “es mēdzu aizsapņoties”
- “es vienmēr kavēju”
- “es mēdzu aizmirst par lietām, kas man ir jāizdara”
- “es visu daru pēdējā brīdī”
- “es nespēju darīt lietas noteiktā, pareizā secībā”
- “es nespēju savākties”
- “esmu aizmāršīgs”
- “pazaudēju lietas”
- “es nespēju uzturēt kārtību”
- “es bieži mainu hobijus”
- “es nespēju sasniegt uzstādītos mērķus”
- “man ir grūti plānot nākotni”
- “es esmu garstāvokļa cilvēks”
- “es nesatieku ar citiem”
- “man patīk būt vienam”
- “es esmu haotiska”
- “es daudz strīdos”
- “es pieņemu lēmumus impulsīvi”
- “es saku un daru lietas par tām nedomājot”
- “man ir grūti kontrolēt savu reakciju uz notikumiem, citiem”
- “es iesāku darīt vienu un uzsāku darīt otru, pirms pabeidzu pirmo”
Kā redzi pieaugušo UDHS simptomi nav tikai par grūtībām koncentrēties un hiperaktivitāti, tie ir par spēju regulēt sevi -> plānot laiku un aktivitātes, pieņemt lēmumus, risināt problēmas, motivēt sevi, pašregulēt emocijas.
Tāpēc pieaugušo UDHS bieži dēvē par izpildfunciju (executive functions) traucējumiem. Šī iemesla dēļ UDHS traucējumi paliek pamanāki pēc 18 gadu vecuma, kad cilvēks uzsāk patstāvīgu dzīvi.
Pēc 18 gadiem, ar katru gadu, šie simptomi bieži tikai pasliktinās:
- cilvēks pazaudē interesi par lietām, kas agrāk sagādāja prieku;
- nespēj koncentrēties uz darbiem, kas ir svarīgi un jāizdara;
- pasliktinās atmiņas spējas, bieži lietas tiek aizmirstas;
- ir grūtības sagatavoties un plānot dienu;
- tiek pieļautas neuzmanības kļūdas, ir vērojama aizmāršība;
- ir problēmas atrast motivāciju kaut ko uzsākt darīt;
- bieža prokrastinācija;
- nespēj pieņemt lēmumus, plānot laiku;
- veikt vienkāršus sadzīves darbus, pilnvērtīgi parūpēties par sevi;
- pieņem lēmumus kā rezultātā nonāk finansiālās, likuma problēmās.
Arī pētījumi norāda, ka pieaugušie līdz 30 gadu vecumam novērtē savus UDHS simptomus kā mazāk smagus nekā tie ir patiesībā. Attēlā zemāk ir pieaugušu UDHS piemērs no dzīves.
Pieaugušo UDHS simptomi
Attēlā ir attēloti biežākie pieaugušo UDHS simptomi, tie var atšķirties no Starptautiskā slimību klasifikātora (SSK-10) minētajiem, kas ir balstīti uz bērniem, jo šos personīgi es pats esmu apkopojis no ievadintervijām ar pieaugušajiem, kuriem veicu UDHS diagnostiku.
Viens svarīgs punkts uz ko es vēlos vērst uzmanību un kas pašlaik papildus apgrūtina pieaugušo UDHS diagnostiku, ir psihiskās veselības speciālistu izpratne par šiem traucējumiem un spēja tos atšķirt no citiem, līdzīgiem psihiskiem traucējumiem.
Pieaugušo UDHS kā depresija, bipolārie traucējumi
Pieaugušo UDHS simptomi kā nespēks/enerģijas trūkums, mainīgs garstāvoklis, intereses un motivācijas trūkums (pieaugušie var raksturot kā apātiju), miega traucējumi, grūtības koncentrēties, impulsivitāte, nemiers, grūtības pieņemt lēmumu, aizkaitinātība, atmiņas problēmas, vainas sajūta, zems pašvērtējums, paškritika, alkohola vai stimulantu lietošana, pārgalvīga braukšana, sevis savainošana, nonākšana nepatikšanās -> bieži izklausās kā depresija vai bipolārie traucējumi.
Un tā arī pirmreizēji tiek diagnosticēta, ārstēta ar antidepresantiem, garstāvokļa stabilizētājiem, taču ārstēšanas efektivitāte netiek sasniegta. Bieži tai pat ir daudzas negatīvas blakusparādības, kas liek cilvēkiem padodies un pārstāt meklēt jebkādu palīdzību, jo zāles ir “neefektīvas”.
Saka, ka 80% gadījumu UDHS blakus diagnoze ir depresija, trauksme vai citi traucējumi. Šis skaitlis ir nedaudz pārspīlēts, jo es neuzskatu, ka šie blakus traucējumiem raksturīgie simptomi sasniedz klīnisku robežu, kur mēs varētu runāt par atsevišķu traucējumu.
Jā, neārstēts UDHS noved pie šiem simptomiem, taču konteksts kā piemēram izpaužas nemiers pie UDHS, trauksmes vai depresijas var būt dažāds (notiek simptomu pārklāšanās).
Uzsākot UDHS ārstēšanu trauksmes vai depresijas “simptomi” mēdz izzust. Tas ir tikai dabiski, ka cilvēks ar neārstētu UDHS jūt vainas sajūtu, bailes no nosodījuma, ir kritisks pret sevi, ir nomākts, jūtas kā neveiksminieks.
Tas nenozīmē, ka viņam ir klīniskā depresija, drīzāk UDHS simptomi ir tik nospiedoši, ka tie rada ļoti zemus dzīves kvalitātes apstākļus un noved pie šīm sajūtām, citiem blakus simptomiem, ko mēs varētu raksturot kā trauksmi vai depresiju.
UDHS diagnostiska pieaugušajiem
Pieaugušo UDHS diagnostiku veic klīniskais psihologs un ārsts-psihiatrs. Klīniskais psihologs veic UDHS psihodiagnostiku, taču psihiatrs uzstāda oficiālu UDHS diagnozi un veic medikamentozo ārstēšanu.
Lai vērstos pie speciālista uz UDHS diagnostiku nav nepieciešams specifisks nosūtījums, to ir iespējams izdarīt tik vienkārši kā sazinoties ar speciālistu, kurš izprot šos traucējumus un norunājot tikšanos.
Esmu sagatavojis padziļinātu video par to kā notiek UDHS diagnostiku pieaugušajiem, kas vēršas pie klīniskā psihologa. Video sadaļas ar laika atzīmēm ir nedaudz zemāk.
Video sadaļas
0:00 Ievads
0:54 Kas ir UDHS?
3:02 Pieaugušo UDHS simptomi reālā dzīvē
5:41 Kurš uzstāda diagnozi?
7:43 Top 9 UDHS simptomi, kas prognozē UDHS pieagušo vecumā
10:05 UDHS kā Izpildfunkciju traucējumi
12:04 UDHS un cieši saistītie citi psihiskie traucējumi
14:00 UDHS testi
17:45 Pārbaudi savu simptomu atbilstību UDHS diagnozei
18:26 Nediagnosticēta UDHS sekas
23:48 Uzdod jautājumu, piesakies diagnostikai
Pieaugušo UDHS tests
Video pieminētais tests. Pārbaudi sev esošo simptomu atbilstību pieaugušo UDHS diagnozei, aizpildot aptauju ko parasti izmanto psihiatri UDHS skrīningam.