autisms

Autisms

Autisms ir neiroloģiski attīstības traucējumi, kas ietekmē veidu kā cilvēks mijiedarbojas ar citiem, sazinās, mācās un uzvedas. Uzzini par tā pazīmēm bērniem un pieaugušajiem, rašanās iemesliem un attīstības īpatnībām.

Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis

Autisms

       Autisms ir neiroloģiski attīstības traucējumi, kas ietekmē veidu kā cilvēks mijiedarbojas ar citiem, sazinās, mācās un uzvedas.

         Lai gan autismu var diagnosticēt jebkurā vecumā, to raksturo kā “attīstības traucējumus”, jo simptomi parasti parādās pirmajos divos dzīves gados. 

         Autisms ir pazīstams kā “spektra” traucējumi, jo katrs indivīds atrodas atsķirīgos intelektuālās, sociālās un emocionālās sfēras attīstības posmos. Katram cilvēkam ir savas īpašības, vajadzības, stiprās puses un izaicinājumi.

Vai autisms ir iedzimts?

         Autisms ir daļēji iedzimts, pētījumi norāda, ka bērniem pastāv paaugstināts risks piedzimt ar autismu, ja radinieku starpā ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi. Monozigotiskiem (identiskiem) dvīņiem ir augsts autisma attīstības risks. Pētījumi liecina, ka, ja vienam dvīnim tiek diagnosticēti šī spektra traucējumi, otram dvīnim ir 88% iespējamība, ka arī viņš būs šajā spektrā. Taču, jaņēm vērā, ka bērni ar autiskā spektra traucējumiem var piedzimt arī vecākiem, kuru ģimenes lokā nav bijuši radinieki ar iepriekšeju autiskā spektra traucējumu vēsturi.

No kā rodās autisms?

        Autisma attīstībā lielu lomu spēlē geņētiskie faktori, grūtniecības gaita un grūtnieces veselības stāvoklis. Faktori, kas ir saistīti ar paaugstinātu autisma attīstības iespējamību, ir šādi:

  1. Gēni – ir atklāti aptuveni 700 dažādi gēni (nav viena konkrēta);
  2. Brālim vai māsai esoša autisma diagnoze;
  3. Gados vecāki vecāki – gan māte, gan tēvs;
  4. Dzemdniecības faktori, tostarp, dzemdes asiņošana, ķeizargrieziens, mazs dzimšanas svars, priekšlaicīgas dzemdības un zems Apgara skalas vērtējums;
  5. Autoimūnas slimības mātes anamnēzē, piemēram, diabēts, vairogdziedzera slimība vai psoriāze;
  6. Īsāki, gan garāki intervāli starp grūtniecībām.

Autiskā spektra traucējumi pazīmes

Autiskā spektra traucējumi pazīmes 

  • Izvairīšanās veidot tiešu acu kontaktu;
  • Grūtības veidot tuvas draudzības;
  • Pastāvības trūkums (ģērbšanās, ēšana, toalete);
  • Valodas attīstības traucējumi – valodas trūkums, neskaidra runa;
  • Rotaļu trūkums, nespēja iesaistīt citus;
  • Izvairīšanās no sociālās mijiedarības (neiesaistīšanās grupu nodarbības, spēlēšanās vienatnē);
  • Nepieciešamība pēc ikdienas rutīnas, izmaiņas rada augstu distresu;
  • Nereaģēšana saucot vārdā, vai uz citiem verbāliem aicinājumiem, lai vērstu uzmanību;
  • Šaurs interešu loks (tikai mašīnas, bārbijas, lego kluči);
  • Grūtības iejusties jaunās situācijās – kautrīgums, nedrošība, valodas nelietošana (neverbālā valoda – rāda uz lietām ar pirkstu, atbild grozot galvu/plecus);
  • Vēcaks netiek izmantots kā drošais pamats (nemeklē kontaktu vai apstiprinājumu, lai iejustos, adaptētotos jaunajai situācijai);
  • Augsta vai zema sensorā jutība (gaisma, skaņas, apģērba materiāls, temperatūra, uc.);
  • Grūtības veidot sarunu – spēj runāt par interesējošo tēmu, bet nenotiek sociāla apmaiņa, ņemtas vērā sociālās norādes no citiem;
  • Grūtības dalīties interesēs, emocijās par priekšmetiem, aktivitātem ar citiem;
  • Obsesīvi-kompulsīva uzvedība (pastiprināta tīrība, priekšmetu kārtošana noteiktā secībā);
  • Neparasta uzvedība (vienu roku izmanto tikai ēdot, otru – spēlējoties/roku kāju šūpošana, galvas grozīšana sežot);
  • Noteiktas uzvedības atkārtošana, piemēram, vārdu vai frāžu atkārtošana (eholāliju);
  • Bieža aizraušanās, pieķeršanās priekšmetu daļām, neparastiem objektiem;
  • Sejas izteiksmju, kustību un žestu rādīšana, kas neatbilst teiktajam;.Neparasts balss tonis, kas var izklausīties vienmuļš, bez emocijām vai toņu variācijām;

bērna attīstība

Bērna attīstība

        Kādi ir galvenie bērnu attīstības posmi vecumā no 6 mēnešiem līdz 4 gadiem? Bērns..

6 mēnešos:

− Reaģē uz savu vārdu;

− Reaģē uz citu cilvēku emocijām un bieži šķiet laimīgs;

− Atpazīst pazīstamas sejas, kā arī, sāk atpazīt svešiniekus;

− Atkārto skaņas;

− Patīk skatīties uz sevi spogulī;

− Patīk spēlēties ar citiem, īpaši vecākiem.

12 mēnešos:

− Norāda un reaģē uz savu vārdu;

− Izmanto vienkāršus žestus, piemēram, krata galvu ar “nē” vai pamāj ar roku “atā”;

− Saka “mamma” un “tētis”, kā arī, parādas izteicieni kā “au-ai!”;

− Atkārto skaņas vai darbības, lai pievērstu uzmanību;

− Ir kautrīgs vai nervozs svešinieku klātbūtnē;

− Dažās situācijās izrāda bailes;

− Raud, ja mamma vai tētis atstāj vienus;

− Izstiepj roku vai kāju, lai atvieglotu ģerbšanos;

− Ir mīļākās lietas un cilvēki;

− Spēlē spēles, piemēram, “paslēpes aiz plaukstām” un “kūku cepšana”;

− Reaģē uz vienkārši izteiktiem lūgumiem.

18 mēnešos:

− Spēlē vienkāršas fantāzijas spēles, piemēram, baro lelli;

− Var būt dusmu lēkmes;

− Var būt bailes no svešiniekiem;

− Izrāda pieķeršanos, milestību pret pazīstamiem cilvēkiem;

− Rāda ar pirkstu uz objektiem, lai parādītu citiem kaut ko interesantu;

− Jaunās situācijās var pieķerties aprūpētājiem;

− Dalīta uzmanība – izrāda prieku par dalīšanos ar priekšmetu, notikumu ar citu personu, vēršot skatienu turp, atpakaļ starp objektu un citu personu;

− Iesaista rotaļās apkārtējos, sniedzot objektus;

− Spēj izpētīt un iepazīt jaunu vidi ar vecākiem tuvumā;

− Saka vairākus atsevišķus vārdus.

24 mēnešos:

− Runā teikumus ar diviem līdz četriem vārdiem;

− Spēj izpildīt vienkāršas instrukcijas;

− Parāda arvien lielāku neatkarību, pastāvību;

− Spēlējas, galvenokārt, kopā ar citiem bērniem, iesaistās kopīgās spēlēs, piemēram, spēlē “ķerenes”;

− Izrāda izaicinošu uzvedību (darot to, ko kāds ir teicis nedarīt);

− Jūtas sajūsmā, esot kopā ar citiem bērniem;

− Norāda ar pirkstu uz objektiem vai attēliem, kad tie tiek nosaukti.

36 mēnešos:

− Izrāda pieķeršanos draugiem bez pamudinājuma;

− Runājot izmanto divus līdz trīs teikumus;

− Atkārto pieaugušo un draugu uzvedību;

− Spēlē fantāziju spēles ar lellēm, dzīvniekiem un cilvēkiem.

48 mēnešos:

− Stāsta stāstus;

− Labprātāk spēlējas ar citiem bērniem nekā viens pats;

− Sadarbojas ar citiem bērniem.

Kā atšķirt bērnu ar kautrīgu, nedrošu temperamentu un bērnu ar autiskā spektra traucējumiem?

        Kautrīgi bērni ir hipermodri un intensīvi vēro apkārtējo vidi, kā arī, viņi var izvairīties no tieša acu kontakta ar svešiem cilvēkiem. Tomēr, jaunās, sociālās situācijās viņi meklē kontaktu ar vecāku un izmanto to kā drošo pamatu, lai iepazītu apkārtējo vidi. Viņi uztur ciešu, fizisku kontaktu ar vecāku, aprūpētāju situācijās, kur nejūtas droši. Var tikt novērota stipra pieķeršanās, kas rada grūtības palaist vecāku vaļā un iepazīt apkārtējo vidi patstāvīgi.

       Savukārt, bērni ar autiskā spektra traucējumiem nav hipermodri, bieži var novērot tādu kā sastingumu jaunās, sociālās situācijās. Bērns var nelietot valodu, norādot ar roku uz mantām vai objektiem. Bērns nemeklē sociālu atbalstu un vecāks netiek izmantots kā drošais pamats, lai iepazītu apkārtējo vidi. Lai gan bērns var meklēt palīdzību pie vecāka, nevar novērot stipru pieķeršanos, vecāka nelaišanu prom. Tomēr, daži bērni var pieķerties vecākam, jo izjūt stipru trauksmi.

Kautrīgs temperments

Autiskā spektra traucējumi

Kluss un izvairīgs jaunā vidē

Spontānas vēlmes trūkums dalīties priekā, interesēs ar citiem

Lēni veido draugus, kautrējas spēlēties ar citiem

Nespēja veidot attīstības līmenim atbilstošas ​​attiecības ar vienaudžiem, pat ar tuvākajiem vienaudžiem, dod priekšroku spēlēties vienatnē

Mēdz skatīties prom no citiem vai uz leju

Grūtības veidot acu kontaktu ar pazīstamiem cilvēkiem un ģimenes locekļiem

Ir nepieciešams ilgs laiks, lai iejustos grupas vidē

Emocionālas vai sociālas kopības trūkums, grūtības ar komunikāciju

 

autisms pieaugušajiem

Autisms pieaugušajiem

        Pieaugušajiem ar autismu bieži ir grūtības saprast, kā uzvesties un mijiedarboties sociālās situācijās. Tas var sevī iekļaut nepiemērotu pieskaršanos citiem; grūtības saprast un lietot neverbālo valodu, piemēram, uzturēt acu kontaktu, veikt piemērotas sejas izteiksmes vai žestus atbilstoši teiktajam. Bieži viņi var stāvēt pārāk tuvu citiem cilvēkiem; neizprast kā mijiedarboties ar draugiem, kolēģiem, svešiniekiem, lai komunikācija būtu veiksmīga. Bieži šiem cilvēkiem var būt vēlme draudzēties un veidot attiecības, bet viņiem ir grūtības tās uzsākt un uzturēt. Šie izaicinājuma var radīt grūtības sociālā sfērā. Autistiski cilvēki citiem var šķist nejūtīgi, meklēt laiku vienatnē, kad jūtas pārstimulēti no citiem cilvēkiem.

         Pieaugušajiem ar autismu bieži ir grūtības efektīvi komunicēt ar citiem cilvēkiem. Piemēram, viņi var uzdot atkārtotus jautājumus; nespēj “lasīt starp rindām” ko citi cilvēki domā; var runāt par savām interesēm, neņemot vērā klausītāja reakciju; izteikt faktuālus komentārus, kas neatbilst kontekstam; nevēlēties komunicēt; komunicēt tikai, lai paustu savas vajadzības nevis sociālās iesaistes nolūkos.

       Pieaugušajiem ar autismu var būt iztēles traucējumi: grūtības elastīgi domāt par interesēm, rutīnu, perspektīvām un noteikumiem. Viņi var: nesaprast citu cilvēku viedokļus vai jūtas; satraukties par izmaiņām ikdienas rutīnā; var būt grūtības vispārināt informāciju; uztvert burtiski; izradīt interesi tikai pret specifiskām lietām.

       Sensorā apstrāde pieaugušajiem ar autismu var izpausties atšķirīgi. Viņiem var būt paaugstināta vai pazemināta jutība redzei, ožai, dzirdei, pieskārieniem, tāpēc viņi var, piemēram, lietot tonētas brilles vai nēsāt austiņas. Idienas rutīna var palīdzēt mazināt stresu un sniegt zināmu drošību. Piemēram, autiskiem pieaugušajiem var būt svarīgi zināt, kas un kā notiks, piemēram, viņi var ikdienā ceļot pa vienu un to pašu maršrutu, ēst vienu un to pašu pārtiku, ģērbties vienādi. Ikienas rutīna palīdz uzturēt pārliecību, ka viņi rīkojas “pareizi”, tāpēc plānošana un gatavošanās pārmaiņām ir svarīga.

Autisma tests

Autisma tests

Psihologs.org piedāvā pārbaudīt tev esošo simptomu atbilstību autismam, aizpildot bezmaksas testu.

Autisma tests sastāv no 14 jautājumiem, aizpildīšana aizņem mazāk kā 3 minūtes. Spied uz pogas –>

Atsauces un izmantotā literatūra

 
2. Hodges, H., Fealko, C., & Soares, N. (2020). Autism spectrum disorder: definition, epidemiology, causes, and clinical evaluation. Translational pediatrics9(Suppl 1), S55–S65. https://doi.org/10.21037/tp.2019.09.09
 
3. Rosenberg, R. E., Law, J. K., Yenokyan, G., McGready, J., Kaufmann, W. E., & Law, P. A. (2009). Characteristics and concordance of autism spectrum disorders among 277 twin pairs. Archives of pediatrics & adolescent medicine163(10), 907–914. https://doi.org/10.1001/archpediatrics.2009.98
 
4. “Working with adults who have autism”. [tiešsaiste] Pieejams: https://nsab.nottinghamshire.gov.uk/media/0trj2tb1/autism.pdf
Dalies ar rakstu sociālajos tīklos:
Scroll to Top