Panikas lēkmes un panikas traucējumi
Uzzini, kas ir panikas lēkmes un kādi ir tās simptomi. Uzzini, kad tās kļūst par trauksmes traucējumiem un ko darīt, ja uznāk kādreiz uznāk panikas lēkme.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Panikas lēkmes bieži sāk parādīties pusaudža gados, vai agrā pieaugušo vecumā. Ikviens no mums var piedzīvot panikas lēkmi. Pirmās panikas lēkmes iemesls pārsvarā ir saistīts ar augstu stresa situāciju – pēkšņu tuvinieka nāvi, pārslodzi darbā, attiecību krīzi, darba zaudēšanu, vai citu kritisku situāciju dzīvē.
Jāņem vērā, ka ne visiem cilvēkiem, kuri dzīves laikā piedzīvo panikas lēkmes attīstīsies panikas traucējumi. Taču, ja panikas lēkmes sāk parādīties bieži un bez pamatota iemesla, būtu vēlams griezties pie ģimenes ārsta, jo tās var būt kā indikators agrīnai trauksmes traucējumu attīstībai. Griežoties laicīgi ir iespējams novērst nopietnu trauksmes traucējumu attīstību.
Panikas lēkmes simptomi
Panikas lēkmes simptomi var būt ļoti maldinoši. Simptomi kā pēkšņas sirdsklauves, elpas trūkums un sāpes krūtīs, svīšana, tirpšana rokās un sejā, vājums ķermenī, parasti liek cilvēkiem satraukties un domāt, ka tiek piedzīvota sirdstrieka vai insults.
Dabiska reakcija ir ātrās palīdzības izsaukšana, kas ir svarīgi, jo panikas lēkmju gadījumā ir jāsaprot, vai piedzīvotos simptomi neizskaidro kādi somatiski traucējumi – sirds un plaušu darbības traucējumi. Lai tos izslēgtu ir jāveic dažādas analīzes – EKG jeb elektrokardiogrāfija, asins analīzes, vairogdziedzera funkcijas pārbaude, uc. izmeklējumi.
Saskaņā ar DSM-5, panikas lēkmi raksturo četri vai vairāk no šādiem simptomiem:
- sirdsklauves vai paātrināta sirdsdarbība
- svīšana, karstuma viļņi
- nemiers vai trīcoša sajūta ķermenī
- elpas trūkums vai smakšanas sajūta
- nejutīgums, tirpšanas sajūta ķermeņī
- aizrīšanās sajūta
- sāpes vai diskomforts krūtīs
- slikta dūša vai sāpes vēderā
- reibonis, nestabilitāte, vai vājums
- derealizācija (nerealitātes sajūta) vai depersonalizācija (sajūta itkā būtu ārpus sava ķermeņa)
- bailes zaudēt kontroli vai sajukt prātā
- bailes nomirt
Ne visi cilvēki, kuri piedzīvo panikas lēkmes ciešs no panikas traucējumiem. Panikas lēkmes var būt raksturīgas arī citiem trauksmes traucējumiem:
- Sociālā trauksme – panikas lēkmes izraisa sociāla situācija, piemēram, publiska uzstāšanās vai sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem.
- Specifiska fobija – panikas lēkmi izraisa nonākšana kontaktā ar paniku izraisošu objektu, situāciju, piemēram, zirnekļiem, asinīm, adatām, augstumiem, šaurām telpām, utml.
- Posttraumatiskā stresa traucējumi – panikas lēkmi izraisa stimuls, kas ir saistīts ar pagātnes traumu.
- Separācijas trauksme – panikas lēkmi izraisa trauksme, kas ir saistīta ar būšanu prom no tuviem cilvēkiem, vai mājām.
Panikas traucējumi
Panikas traucējumu gadījumā, panikas lēkmes parādas regulāri, bez pamatota iemesla tādās ikdienas situācijās, kā braucot ar mašīnu, apmeklējot veikalu, miega laikā, darba sanāksmes vidū. Tā rezultātā, cilvēks sāk just spēcīgu trauksmi un uztraucas piedzīvot atkārtotu panikas lēkmes epizodi, jo tās nav iespējams paredzēt vai kontrolēt.
Bieži cilvēki baidās, ka panikas lēkmes laikā var notikt kaut kas slikts – palikt slikti ar sirdi, piedzīvot insultu, noģībt, vai sajukt prātā. Panikas lēkmju pieredze ir traumatiska un cilvēki sāk izvairīties no ikdienas aktivitātēm vai vietām, kur ir iepriekš piedzīvotas panikas lēkmes.
Panikas traucējumu diagnosticēšana
Lai diagnosticētu panikas traucējumus, cilvēkam jābūt atkārtotām panikas lēkmēm, no kurām dažas ir negaidītas (notiek nejauši). Turklāt, vismaz 1 mēnesi pēc panikas lēkmes ir jāseko vienam no nosacījumiem:
- Pastāvīgas bažas par atkārtotām panikas lēkmēm
- Uztraukšanās par iespējamām panikas lēkmju sekām (kontroles zaudēšanu, sirdstrieku, sajukšanu prātā)
- Būtiskas izmaiņas uzvedībā saistībā ar panikas lēkmēm, piemēram, uzvedība, kuras mērķis ir izvairīties no panikas lēkmēm – izvairīšanās no sabiedriskām vietām, situācijām, nodarbošanos ar sportu, utml.
Ir svarīgi atzīmēt, ka panikas traucējumu diagnozei ir jāizslēdz citi potenciālie panikas lēkmes cēloņi :
- Panikas lēkmi nedrīkst izraisīt kādas vielas tieša fizioloģiska ietekme (piemēram, narkotiku vai medikamentu lietošana), vai vispārējās veselības traucējumi (piemēram, hipertireoze,
sirds un plaušu darbības traucējumi)
- Panikas lēkmes labāk neizskaidro citi psihiski traucējumiem (sociālā trauksme, fobija, utml.) [1]
Neārstēti panikas traucējumi var izraisīt nopietnas komplikācijas, kas pasliktina tavu dzīves kvalitāti. Šīs komplikācijas ietver – problēmas skolā vai darbā, izvairīšanos no sociālām situācijām, depresiju.
Citas panikas traucējumu komplikācijas ietver – pārmērīgu alkohola vai citu vielu lietošanu, paaugstinātu pašnāvības risku, un fobijas, piemēram, agorafobijas attīstību.
Ko darīt panikas lēkmes laikā
1. Elpo mierīgi
Sākoties panikas lēkmei tiek izjaukts dabiskais elpošanas ritms – ieelpas kļūst seklākas un parādas pretestība ievilkt elpu jeb smakšanas sajūta.Tā rezultātā, panikojot, cilvēki cenšas vilkt dziļas un daudz biežākas elpas, kas noved pie hiperventilācijas – galvas reiboņiem, apjukuma sajūtas, dedzinošas sajūtas deguma dobumā, tirpstošiem, nejūtīgiem roku un kāju pirkstiem.
Hiperventilācija parasti tikai pastiprina paniku, sāk straujāk sisties sirds, nāk karstuma viļņi, paliek grūtāk ievilkt elpu un var parādīties ģībšanas sajūta.
Mierīgas elpošanas mērķis ir atgriezt dabiskās elpošanas ritmu. Ja ir asa sajūta elpvados un nevari ievilkt elpu, tas norāda, ka plaušās ir pārāk augsts skābekļa saturs un ir jādara tieši pretējais – jāpārstāj elpot un jāpalielina laika intervāls starp ievilktajām elpām.
Filmās esi redzējis, ka cilvēkiem kuriem paliek slikti, parasti palīdz elpošana caur maisiņu – lēni, mierīgi. Līdzīgu efektu var sasniegt aizspiežot degunu un muti ar plaukstu, vēlkot lēnas, seklas ieelpas.
Līdz ko esi kaut cik nostabilizējis hiperventilāciju, uzreiz ir jāpārstāj kontrolēt, domāt par elpošanu. Elpošana ir autonoms process, kuru ikdienā ķermenis regulē pats bez mūsu apzinātas kontroles. Kad tu apzināti domā, kontrolē ieelpas un izelpas, tu izjauc dabisko elpošanas ritma līdzsvaru, kas tieši noved pie hiperventilācijas un izraisa trauksmi, paniku.
Vislabāk ir aizturēt ieelpu un ļaut atslābt elpceļiem, līdz ķermenis pats dabīgi sāk veikt ieelpu. Līdz ko tas notiek, svarīgi ir uzreiz vērst uzmanību kaut kur citur un aizmirst par nepieciešamību “elpot”.
2. Atslābini savu ķermeni un ļaujies panikai
Panikas lēkmes bieži rodas pēc tam kad ķermenī ir sakrājies nogurums, stress, un ķermenis ir pārstimulēts. Spēcīga trauksme var būt signāls, ka ķermenim ir nepieciešama fiziska un garīga atpūta, taču kad ķermenis ir uzvilkts, ir grūti apstāties un izjust šīs nepatīkamās sajūtas. Mēs bieži turpinam skriet, bet nespējam apstāties.
Lai atgrieztu kermeni līdzsvarā ir nepieciešama drosme atslābināt ikvienu ķermeņa šūnas vienību un ļauties nepatīkamajām sajūtām. Vislabāk ir apsēsties, vai atgulties kāda klusā vietā un censties nomierināties, atslābt cik vien ir iespējams. Tu jutīsies ļoti neērti, taču pēc laika paliks arvien vieglāk un tu pamazām sāksi atgriezties miera stāvoklī.
3. Apzinātība
Spēcīga trauksme un panikas lēkmes bieži rada sajūtu, ka mums ir jābēg, jāsāk panikot. Bieži parādas spēcīgas bailes noģībt, nomirt, piedzīvot sirdstrieku, vai sajukt prātā. Panikas lēkmju laikā ir jāsaglabā pēc iespējas vēsāks prats un šeit talkā nāk apzinātība.
Ir svarīgi sev atgādināt, ka tu izjūti bailes nomirt, un šādas sajūtas ir tipiski piedzīvot panikas lēkmju laikā. Bet, tās ir un paliek tikai sajūtas, līdz ko trauksme izskries no tava ķermeņa – tās pazudīs.
Apzinātība ir tāds kā dialogs ar sevi, sevis izprašana un mierināšana. Tā palīdz atdalīt sevi no spēcīgām emocijām, palīdz atgūt racionālu skatījumu uz situāciju, kas neļauj sajukt prātā. Cilvēki, kuri neizmanto apzinātību, panikas lēkmju laikā bieži sāk panikot vēl vairāk, kas saasina un padara panikas lēkmes epizodes tikai garākas un nepatīkamākas. Tā kā, saudzē sevi.
4. Novērs uzmanību
Papildus nomierinoši stimuli var palīdzēt ķermenim ātrāk pārvarēt panikas lēkmi, taču jābūt ir ļoti uzmanīgam, lai netrenētu savu prātu bēgt vai izvairīties no situācijas. Bieži bēgšana, izvairīšanās neļauj pārvarēt panikas lēkmi provicējošo situāciju un izveidojas bezpalīdzības nosacījuma reflekss, kurš provicē trauksmi un panikas lēkmes atkārtoti noteiktās situācijās.
Svarīgi ir arī sevī ticēt, ka šie papildus stimuli palīdz pārvarēt trauksmi, ticībai un domu spēkam ir liela nozīme. Daži praktiski paņēmieni:
- Iziešana svaigā gaisā
- Lēna pastaiga
- Auksta ūdens padzeršanās
- Saldas konfektes apēšana
- Vēsa duša vai komprese uz ķermeņa daļām
- Afirmācijas, mantras skaitīšana
- Dažādas formas, krāsas objektu saskaitīšana apkērtējā vidē
- Saruna ar sev tuvu cilvēku
Atsauces
American Psychiatric Association (APA). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders. 5th ed, text revision. Washington, D.C.; 2022.