Agorafobija
Uzzini, kas ir agorafobija, kā tā izpaužas un kādi ir agorafobijas simptomi un diagnostiskie kritēriji. Papildus uzzini, kā atškiras viegla agorafobija pret smagiem traucējumiem.
Veidojis: Mg. psych. Matīss Kozlovskis
Cilvēki ar agorafobiju, nonākot stresa situācijā, izjūt panikas lēkmei līdzīgus simptomus – sirdsklauves, nemieru, svīšanu, apgrūtinātu elpošanu, ģīboni, nejutīgumu vai tirpšanu ķermenī, neskaidru redzi, un citus simptomus.
Agorafobija parasti ir saistīta ar citiem trauksmes traucējumiem – panikas traucējumiem, ģeneralizēto trauksmi. Tā attīstas pēc piedzīvotas vienas vai vairākām panikas lēkmēm, personai specifiskā vietā vai situācijā.
Bieži panikas lēkmes var būt neparedzamas un nekontrolējamas, tāpēc cilvēki ar agorafobiju uztraucas, ka nonākot konkrētā situācijā, iepriekš piedzīvota panikas lēkme varētu atkārtoties vēlreiz. Šīs bažas liek izvairīties no situācijām, kur cilvēks jūtas iesprostots, bezpalīdzīgs, vai apmulsis un nav viegla veida kā aizbēgt vai saņemt palīdzību, ja trauksme un panika kļūst nepārvarama.
Agorafobijas simptomi un diagnostiskie kritēriji
Lai diagnosticētu agorafobiju atbilstoši DSM-5 kritērijiem, cilvēkam ir jāizjūt pastāvīgas bailes vai trauksme, ilgāk nekā 6 mēnešus, vismaz divās vai vairāk no turpmāk minētajām situācijām:
- Izmantojot publisko transportu – autobusu, vilcienu, lidmašīnu;
- Esot atklātā vietā – autostāvvietā, braucot pāri tiltam, tirdzniecības centrā;
- Esot slēgtās telpās – kinoteātrī, liftā, mašīnā;
- Lielos cilvēku pūļos vai gaidot garā rindā, piemēram, veikalā;
- Atstājot māju ilgāku laika periodu.
Agorafobijas bailēm ir jābūt saistītām ar domām, ka situācijas pamešana varētu būt sarežģīta, vai cilvēks nespētu saņemt palīdzību, ja baiļu vai panikas lēkmes ietekmē viņi kļūtu bezpalīdzīgi. Turklāt jābūt klāt visam tālāk norādītajam:
- Vienas un tās pašas situācijas gandrīz vienmēr izraisa bailes vai trauksmi;
- Pacients aktīvi izvairās no situācijas, un/vai ir nepieciešama pavadoņa klātbūtne;
- Bailes vai trauksme nav proporcionāla atbilstoša faktiskajiem draudiem (ņemot vērā sociokulturālās normas);
- Bailes, trauksme, un/vai izvairīšanās rada ievērojamu diskomfortu vai būtiski pasliktina sociālo funkcionēšanu;
- Ja ir citas veselības problēmas (piemēram, Krona slimība, Parkinsona slimība), bailes, trauksme un/vai izvairīšanās ir acīmredzami pārmērīgas.
Papildus, bailes un trauksmi nevar labāk izskaidrot citi psihiski traucējumi (sociālie trauksmes traucējumi, fobijas). [1]
Viegla agorafobija pret smagu
Agorafobija var būtiski ierobežot cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti. Atkarībā no agorafobijas smaguma pakāpes izriet arī cilvēka spēja pilnvērtīgi funkcionēt.
Vieglas agorafobijas gadījumā cilvēks spēj doties uz darbu, uzturēt sociālus kontaktus, veikt vienkāršus uzdevumus, taču problēmu sagādā 1 vai 2 ikdienišķa situācija.
Piemēram, cilvēks baidās braukt pāri tiltam izmantojot vilcienu, lai nokļūtu vēlamajā gala mērķi. Iekāpšana vilcienā rada paniskas bailes, jo ir sajūta, ka panikas lēkme, kura tik piedzīvota pēdejo reizi, braucot ar vilcienu pāri tiltam varētu atgriezties, atkārtoties.
Savukārt, vieglas agorafobija gadījumā šādas bailes vai panikas lēkmes var netikt piedzīvotas braucot pāri tiltam ar sabiedrisko autobusu vai mašīnu. Itkā jau sīkums, taču cilvēkam var nākties izvēlēties mazāk ērti pieejamas dzīves iespējams, kas liedz izbaudīt dzīvi bez pilnīgām raizēm.
Smagas agorafobijas gadījumā cilvēks pakārto savu dzīvi agorafobijai. Trauksme var būt tik spēcīga, ka cilvēks nespēj atstāt māju vai iziet ārpus tās bez pavadoņa.
Pie smagas agorafobijas cilvēkiem ir ievērojamas grūtības doties uz darbu, uzturēt sociālus kontaktus, veikt vienkāršus ikdienas uzdevumus – doties uz veikalu, apmeklēt ārsta vizīti, braukt sabiedriskajā transportā, uzturēties vietās, kur ir daudz cilvēki.
Pat atrašanās vienatnē mājās var izraisīt paniskas bailes, ka varētu palikt slikti vai tikt piedzīvotas smagas panikas lēkmes. Dzīves kvalitāte ir būtiski ierobežota un cilvēks sāk nespēt funkcionēt patstāvīgi. Bailes un trauksme pārņem cilvēku un ir nepieciešama palīdzība.
Atsauces:
- Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th edition, Text Revision DSM-5-TR. American Psychiatric Association Publishing, Washington, DC, pp 246-250.